Panorāma

Mudinās vakcinēt ar samazinātu finansējumu

Panorāma

Dzejniekam Knutam Skujeniekam- 85!

Pierobežā trūkst informācijas par ārkārtējo situāciju

Iedzīvotājiem Latvijas–Baltkrievijas pierobežā trūkst aktuālās informācijas par ārkārtējo situāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ārkārtējā situācija saistībā ar lielo migrantu pieplūdumu Latvijas–Baltkrievijas robežā izsludināta ir jau teju mēnesi, tomēr daļa pierobežas iedzīvotāju norādījuši, ka par ārkārtējo situāciju vēl nav dzirdējuši. Pierobežas iedzīvotāji ikdienā ir pieraduši manīt robežsargus. Daļa zina, kā rīkoties situācijā, ja pierobežā tiek pamanīts kas aizdomīgs, daļa – aizvien nejūtas omulīgi. Tomēr lielākā daļa pierobežā dzīvojošo cer, ka turpmāk atbildīgie dienesti radīs jaunus risinājumus aktuālās informācijas izplatīšanai.

Par ārkārtējo situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas mūsu valsts pierobežā zina vien retais – dodoties uz Demeni, Latgales reģionālo televīziju laikus brīdina pagasta pārvaldes vadītāja. To apstiprināja arī vietējā iedzīvotāja Valentīna. Viņa pierobežā dzīvo jau vairāk nekā 20 gadus, ik dienu veic lauku darbus, taču par to, ka līdz 10. novembrim pierobežā ir jāievēro vēl stingrāki noteikumi, uzzina intervijas laikā.

“Nezinu, neko mēs nedzirdējām, neko sliktu, viss labi pie mums. (..) Gribētos zināt, jo blakus dzīvojam, robeža pie sāniem. Viss var būt,” sacīja demeniete Valentīna. 

Iedzīvotāji gan akcentēja, ka ir saņēmuši no robežsargiem vizītkartes ar tālruņa numuriem, kurp zvanīt, ja redz ko aizdomīgu, pie kokiem un sludinājuma dēļa ir lapas, taču tās tur grūti ieraudzīt un par ārkārtas situāciju – ne vārda. Valentīnas ģimenes pieredzē jau ir gadījums ar bēgļiem.

Viņa stāstīja: “Mazi, mazi bērni bija un četri puiši bija un divas sievietes. Viņi visi gribēja uz Daugavpili, viņiem šeit pie mums nav, ko darīt. Viņi visi grib uz ārzemēm. Redzējām, ka pārgāja, saķēra viņus, piezvanījām un atnāca cilvēki, bija viss labi. (..) Te mašīnu nekad neaiztaisījām, tagad mašīnu vajag aiztaisīt, visu, jo... nu gan jau.”

Savukārt netālu dzīvojošā Oļesja norādīja, ka interneta zona viņas saimniecības apkārtnē ir slikta, grūti uztvert arī vietējās televīzijas un radio. Noskaņojums gan ir mierīgs, un bēgļi līdz šim nav manīti, tāpēc tas, ir vai nav ārkārtas situācija, kundzi neuztrauc.

Oļesja sacīja: “Mums tā nav nekāda, pie mums visu laiku ir vienādi. Postenī vienmēr ir robežsargi, tā ka mūs tas neskar.” Lai gan Oļesja atzina, ka ziņās ir piefiksējusi robežpārkāpējus: “Gan rāda, gan stāsta, kā tur cīnās ar robežas pārkāpējiem. Pa Latvijas Radio 4 teica, ka tagad mierīgāk ir. Mēs tikai redzam gaisā helikopterus un garāmbraucošas mašīnas.”

Savukārt Demenes pagasta iemītniece Anna norādīja, ka viņu primāri interesē, kas notiek pagastā, nevis Baltkrievijā ar nelegālajiem robežas šķērsotājiem. Viņa pati dzimusi Baltkrievijā un Latvijā nonāca 15 gadu vecumā, uzsākot mācības tehnikumā, izveidoja ģimeni un nu dzīvo pierobežā. Arī viņa jūtas droši, jo ik dienu redz garāmbraucošus robežsargus un policiju, viņai informācijas pietiek.

“Ja es eju sēnēs, tad man dokumenti vienā kabatā, telefons – otrā. Ja mani kaut kas samulsinās, ir ierakstīts telefonā numurs un es uzreiz zvanīšu. (..) Sākumā, kad internetā izlasīju, domājām, kā tas būs, kas un kā, bet viss ir labi. Mēs esam laimīgi un priecīgi, ka viss ir klusi. Lai tā arī paliek. Nekad nevienu nesatikām ne sēņojot, ne uz ceļa.”

Tikmēr pierobežas iedzīvotājs Mihails sacīja: “Robeža mums ir tepat blakus, kāds puskilometrs līdz tai ir no šejienes. Kā jau pie citiem, arī pie mums nekad līdzīgas situācijas nav bijis. Šeit gan bēgļus vēl neesam redzējuši. Tā jau runā, ka tur ir bijuši un citur arī, bet es pats neredzēju.” Mihails arī sacīja, ka viņam nav bail par izveidojušos situāciju. 

Lai arī viedokļi un pieredze iedzīvotājiem atšķiras, cilvēki Latvijas–Baltkrievijas pierobežā cer, ka turpmāk atbildīgie dienesti un valdība radīs jaunus risinājumus aktuālās informācijas izplatīšanai, jo īpaši tādēļ, ka tuvu robežai lielākoties dzīvo vecākā paaudze.

KONTEKSTS:

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Valsts robežsardzes lietvedībā patlaban ir 38 kriminālprocesi par nelikumīgu Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas šķērsošanu. Lielākā daļa kriminālprocesu sākta šogad, kad vasarā palielinājās nelegālas imigrācijas spiediens uz robežas ar Baltkrieviju. Bet daļa kriminālprocesu sākta iepriekšējos gados, un tajos turpinās izmeklēšana.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ, piemēram, pasliktinoties personas veselības stāvoklim, nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti