Iedzīvotājiem Latvijas jubileja tikpat nozīmīga kā Ziemassvēki un Dziesmu svētki

Latvijas iedzīvotāji Latvijas 95. proklamēšanas gadadienu salīdzina ar Ziemassvētkiem un Dziesmu svētki. Daudzi jau svētdien steidz iepirkties, lai jau pirmdien ģimenes lokā baudītu kopīgas pusdienas.

„Jā, ir paredzētas vakariņas. Ģimenei ir jāsanāk kopā pie kopīga galda. Protams, tiek plānotas vakariņas kopīgas! Tāpēc jau mēs tagad meklējam ribiņas!" tā ar saviem 18. novembra atzīmēšanas plāniem dalās Dzintra. Lai arī svētki ir tikai pirmdien, kundze jau svētdien ar ģimeni dodas uz tirgu, lai svētku maltītei viss būtu sarūpēts laikus. Dzintra atzīst, ka noskaņojums svētku priekšvakarā ir saviļņojošs. „Te jau nav runa par kariem, par uzvarām. Tā ir valsts dzimšanas diena! Visnotaļ pozitīvi. Mēs katru gadu pilnīgi obligāti esam krastmalā, gan 11. novembrī, gan 18. novembrī, gan uz salūtu. Ne tikai brīvdienas, bet tie tiešām ir svētki. Mums tie svētki ir ļoti maz, kas nav ar sēru lenti. Un šie nu varētu būt tie. Priecīgu dzimšanas dienu vienkārši!" svētku nozīmi skaidro Dzintra.

Tirgū svētdien valda rosība. Katrs grib atrast cepetim tīkamāko gaļas gabalu, gardāko kūku un saldākos augļus. Arī citi Latvijas Radio uzrunātie pircēji atzina, ka Latvijas dzimšanas diena ir ģimenes svētki. Lai arī īpašas tradīcijas, kā atzīmēt 18. novembri nav, tomēr došanās uz krastmalu, kurai pēcpusdienā seko mielasts ģimenes lokā, ir daļa no svinībām. Latvieši māk svinēt savus svētkus - ir pārliecināta Vallija. Kundze novērojusi, ka kopējā noskaņa pirms valsts svētkiem iedzīvotāju vidū ir pozitīva. „Nu, tikpat kā Ziemassvētki būtu tādi svētki cienīgi, godīgi. Patīkami! Kas ir, tas ir patīkami. Latvieši tomēr prot savus svētkus atzīmēt. Lai būtu uz priekšu arī vairāk tādi svētki!" pauž Valija.

Arī Dzinta apstiprina un pauž prieku par patīkamo noskaņojumu. „Man prieks, ka mēs paliekam. Man ir prieks, paskatoties uz armiju, uz mūsu puišiem. Mēs esam nevis degunus nokāruši, kaut kāda krīze, bet mēs esam tādi priecīgi, dzirkstoši. Nu, vienkārši 18. novembris un Dziesmu svētki ir tas pats. Mēs esam smaidīgi, forši. Un tie ir svētki gan krieviem, gan latviešiem, visiem pārējiem, visām tautībām. Tā ir valsts dzimšanas diena. Te nešķiro it kā," viņa norāda.

Patriotiski noskaņotais Aivis uzsver, ka patriotismam tomēr jābūt katru dienu. „Tas, kas ir tā nedēļa no 11.-18. novembrim „bišķīt" atsvaidzina to rudeni un gadu. Principā jau patriotismam jābūt katru dienu. Tas nav labi, ka tas ir tā kampaņveidīgi. Apmēram kā labdarība uz Ziemassvētkiem. Tam būtu jābūt katru dienu vairāk vai mazāk. Tas, protams, tagad vairāk izteikts," norāda Aivis.

Militārā parāde, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, salūts - tās visas ir lietas, kas iedzīvotājiem rada un palīdz uzturēt svētku un vienotības garu. Tāpat kā pie apģērba piespraustā lentīte ar karoga krāsām. Arī Līgas jauku rotā šāda lentīte. „Tā, ka Tu sajūties un esi daļa no Latvijas. Un vēlreiz apliecinājums, ka tu svini šos svētkus, ka tie ir svētki, nozīmīga diena, ka tu esi daļa no valsts, tu esi daļa no Latvijas," saka Aivis.

Visiem - ne tikai senioriem vai gados jaunajiem, bet arī bērniem tie ir svētki. Mazā Anna novēl. „Lai Latvijai būtu daudz, daudz gadu. Lai Latvija aug liela un stipra!" norāda Anna.

Svētdien, Latvija svin savu 95. proklamēšanas gadadienu. Par godu svētkiem Rīgā un visā valstī gaidāma plaša pasākumu programma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti