Latvijai šīs vasaras laikā jāizlemj, kā saukt zvaigzni HD 118203 un ap to riņķojošo planētu. Šādu iespēju valstīm sarūpējusi Starptautiskā Astronomijas savienība savā simtgadē. Pēc savām fizikālajām īpašībām Latvijai iedalītā zvaigzne pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža un nedaudz lielāka par Sauli.
''Zvaigzne atrodas diezgan tālu prom no Saules - apmēram 300 gaismas gadi, viņu nevar redzēt ar neapbruņotu aci, bet viņa atrodas Lielā Lāča jeb Lielo Greizo Ratu zvaigznājā netālu no vienas spožas zvaigznes Micara. Tas nozīmē, ka jāatrod debesīs Lielo Greizo Ratu zvaigznājs, viņam ir izliekta trīs zvaigžņu līnija, ko sauc par lāča asti. Vidējā ir Micara, un tad mazliet pa kreisi atrodas šī Latvijas mazā zvaigzne, kurai ir tikai numurus pagaidām. Šai zvaigznei 2005. gadā ir atklāta viena pavadoņplanēta, un, tā kā šādu atklātu planētu ir ap 4 tūkstoši, tad ne visām tiek piešķirti nosaukumi, bet šīs akcijas ietvaros Latvijai ir tāda unikāla iespēja,'' klāsta astronoms Ilgonis Vilks.
Ap izvēlēto zvaigzni riņķojošā planēta pēc masas ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru. Turklāt tā riņķo ļoti tuvu apkārt savai zvaigznei un to paveic vien sešās dienās.
''Tas nozīmē, ka viņa ir ļoti tuvu savai zvaigznei un ir ļoti karsta. Neraugoties uz to, tā ir planēta, un mums ir iespēja tai dot vārdu. Obligāts noteikums, lai tas būtu viens vārds un nepārsniegtu 16 burtus un nedrīkst atkārtot jau esošo debess ķermeņu nosaukumus. Ar Latviju saistīti vairāk nekā 20 asteroīdi, tur starp Marsa un Jupitera orbītām riņķo vēl viena Latvija, Rīga, vairāki zinātnieku un mākslinieku vārdos nosaukti asteroīdi. Tos nosaukumus atkārtot nevajadzētu,'' skaidro Vilks.
Zvaigznēm pēc to atklāšanas vai uzmērīšanas var būt viens vai vairāki zvaigžņu kataloga numuri, bet vārdus var piešķirt tikai Starptautiskā Astronomijas savienība.
Neskatoties uz to, ka ir miljardiem zvaigžņu, tikai nedaudz vairāk kā trijiem simtiem šo zvaigžņu ir īsti vārdi, kā Sīriuss.
Vilks papildina, ka nosaukumi zvaigznei un planētai nav jāveido angliski:
''Tas var būt tīri latviešu nosaukums, bet jāpadomā par ilgtspēju, ja gadījumā šai zvaigznei tiks atklāta vēl kāda planēta, tad būtu labi lai šie nosaukumi būtu savstarpēji saistīti. Es arī aizpildīju pieteikumu un piedāvāju, ka zvaigzni varētu saukt Spīdola, planēta varētu būt Lāčplēsis un tad pēc nepieciešamības varētu turpināt nosaukumu ķēdīti dodot vārdus no eposa. Tas ir tikai viens no variantiem, bet katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja piedāvāt savu variantu.''
Vārdu došana Latvijas citplanētai un tās zvaigznei norisināsies divās kārtās. Vispirms līdz augusta sākumam Latvijas Universitātes portālā ir iespēja pieteikt savu ierosinājumu abiem nosaukumiem. Tad no pieteikumiem astronomu komisija atlasīs 10 saistošāko nosaukumu komplektus. Savukārt septembrī turpat portālā noritēs balsošana par piemērotāko variantu, un lielo debesu ķermeņu nosaukumus paziņos oktobra pirmajās dienās.
Starptautiskā Astronomijas savienība oficiālu apstiprinājumu plāno sniegt decembra beigās.
