Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese darboties sāka pērn jūnijā, kad to obligāti bija jāsāk izmantot valsts un pašvaldību iestādēm. Bet no šā gada 2. janvāra ikviens Latvijas iedzīvotājs arī var izvēlēties – izmantot šādu saziņas veidu ar valsts un pašvaldību iestādē vai palikt pie esošās kārtības – ziņojumus saņemt deklarētās dzīvesvietas pasta kastītē.
„Aktivizējot e-adresi, iedzīvotājs automātiski visām iestādēm pasaka, ka ar mani, lūdzu, sazinieties tikai elektroniski un tas visām iestādēm kļūst par pienākumu - gan valsts, gan pašvaldību - sūtīt ziņas elektroniskā veidā uz šo e-adresi,” , stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.
Ja iedzīvotājs vēlas šādu iespēju, e-adrese ir jāaktivizē portālā "Latvija.lv". Tas gan ir iespējams tikai tiem iedzīvotājiem, kam pieejams elektroniskais paraksts, jo autentifikācija iespējama tikai ar e-ID karti vai mobilo e-parakstu.
„Un pēc tam jau tas princips ir līdzīgs, kā, ja esat strādājis Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā vai internetbankā, kur jūs ieejat ar savu identifikāciju un šī saziņa visa tur ir. Un, aktivizējot e-adresi jūs varat norādīt jebkuru personīgo ēpasta adresi, lai saņemtu ziņojumus, ka ir pienācis ziņojumus uz šo e-adresi,” skaidro Ozols.
Viņš arī uzsver, ka
nepieciešamībai pēc saziņas elektroniskajā vidē ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ir jāseko līdz modernajām tehnoloģijām. Bet otrs - cilvēki kļūst arvien mobilāki, tāpēc vēlas ziņojumus saņemt sev ērtā vietā un laikā. Tāpat aprēķini liecina, ka aptuveni 70 tūkstošiem iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, kur sūtīto saņemt.
„Ne vienmēr visiem ir pieeja savai deklarētajai dzīvesvietai, aiziet uz pastu pēc ierakstītas vēstules darba laikā, iedzīvotāji atrodas ārpus Latvijas diezgan daudz, līdz ar to šī oficiālā e-adrese dod iespēju šo saziņu pārvērst elektroniskajā vidē. Un otrs, tas, ka iestādes jau bija šo nepieciešamību radušas jeb klienti jau pieprasījuši, bet katrai iestādei veidot savu risinājumu, tas nebūtu praktiski, tādēļ valstī ir izveidots šāds viens,” stāsta Gatis Ozols.
Izmantojot e-adresi, var ne tikai saņemt dokumentus, kuri e-adresē glabāsies piecus gadus, bet veikt arī saziņu ar valsts iestādēm. Lai gan iedzīvotājiem nebūs obligāti pakalpojums jālieto, ir grupas, kam e-adrese tomēr būs obligāta.
„Piemēram, rezerves karavīriem oficiālā elektroniskā adrese ir obligāta, lai būtu nodrošināta šīs sasniedzamība. Ir paredzēts tuvākajā laikā, gada perspektīvā, ka uzņēmējiem elektroniskā adrese kļūs par obligātu. Tālāk šobrīd ir dažādas domas, ka varētu tas attīstīties, piemēram, amatpersonām. Bet tāda vispārēja iedzīvotāju, tā teikt, pārlikšana uz e-adresi, - tas nav šobrīd plānots,” skaidro Ozols.
Rezerves karavīriem e-adresē obligāti jāreģistrējas jau no 1. februāra. Bet no nākamā gada arī visām juridiskajām personām būs jābūt pieejamai e-adresei. Tāpat arī no 2020. gada e-adreses lietotāju lokam pievienosies tiesas, zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori.
Šobrīd e-adresei pieslēgušās jau vairāk nekā 2500 iestādes.
Gatis Ozols gan saka - kopumā plānots, ka tādu sistēmā būs ap trim tūkstošiem. Kopš vasaras, kad e-adresi sāka lietot liela daļa valsts iestāžu, apritē no papīra formāta uz elektronisko vidi nonākuši vairāk nekā 100 tūkstoši dokumentu, stāsta Ozols.
„Protams, iestādēm galvenais atvieglojums ir, ka šī saziņa var notikt daudz ātrāk. Un tas, protams, izmaksu ziņā ir krietni lētāk, nekā sūtīt pa pastu papīru,” neslēpj Ozols.
Tie gan joprojām ir tikai 30% no kopējā dokumentu aprites skaita. Gatis Ozols arī saka, ka ministrijas mērķis ir, ka e-vidē dokumentu aprite notiek 90% gadījumu. Šāds rezultātus valstij ik gadu ļautu ietaupīt aptuveni 1,4 miljonus eiro.
