Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts gan uzsver, ka plāna mērķis nav pierunāt cilvēkus atgriezties. Tā nolūks ir nodrošināt informācijas pieejamību tiem cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā.
Viena no šādiem cilvēkiem ir Jolanta Stiprā, kura ar ģimeni pirmoreiz no Latvijas uz Briseli pārcēlās 2007. gadā. Trīs gadus ģimene dzīvoja Beļģijā, tad divus Latvijā. Tagad Jolantas ģimene atkal ir prom. Šoreiz – Luksemburgā. Pēc trim svešā valstī pavadītiem gadiem atgriešanās Latvijā sagādāja dažas sadzīviskas ķibeles. Jolanta pirmoreiz uzzināja, ko nozīmē bērnudārzu trūkums.
Arī vecākajai meitai Karīnai atgriešanās skolā nozīmēja vēlreiz mācīties daudzus priekšmetus, ko viņa reiz bija mācījusies. „Atgriežoties skolā bija jānokārto šādi tādi pārbaudes darbi, ko noteica pati skola. Un jebkurā gadījumā skatījās tikai uz vecumu. Un sanāca tā, ka Beļģijā viņa izgāja 5. klasē, un šeit uzsāka mācības ar septembri 5.klasē - divus gadus nomācījās 5. klasē,” saka Stiprā.
„Mācību viela kopumā bija tā pati, bet secība dažāda. ... es kaut zināju daudzas lietas, ko viņi mācījās, bet daudzas lietas es nebiju apguvusi,” piebalso meita Karīna.
Viens no reemigrācijas plāna punktiem paredz atbalstīt skolēnus, kas atgriežas Latvijas izglītības sistēmā. Šo punktu Jolanta uzskata par ļoti nepieciešamu. Tāpat arī plāna punktu, kas paredz palīdzēt ar latviešu valodas apguvi. Jolanta sastapusi daudz disaporas latviešu, kuru bērni latviski var pateikt vien „paldies” un „labdien”.
Tāpat Jolanta pozitīvi vērtē vienas pieturas aģentūras izveidi. „Tad, kad es izbraucu pirmoreiz uz Briseli, es savas nezināšanas dēļ nenokārtoju savas saistības ar VSAA un saņēmu paralēli divu valstu bērnu naudu un, atbraucot uz Latviju, man piestādīja rēķinu, kas bija diezgan liels un tikai manas nezināšanas dēļ,” norāda Jolanta.
Reemigrācijas plāns arī paredz, ka portālā „latvija.lv” tiks apkopota un izvietota emigrējušajiem būtiska informācija. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra darbosies kā koordinators informācijas sniegšanā par darba tirgus piedāvājumu un darba iespējām Latvijā.
Sociālantropoloģei Dacei Dzenovskai daži reemigrācijas plāna punkti gan šķiet riskanti. Piemēram, vēlme uzrunāt augsti kvalificētus darbiniekus. „Ko mēs saprotam ar augsti kvalificētiem speciālistiem? Tiek uzsvērts, ka tas ir bizness un investīcijas, utt, un šķiet, ka tas uzsvars ir pārāk liels uz biznesu, nenodrošinot to, ka mūsu dzīves kvalitātei nepieciešamas profesijas arī tiek uzrunātas. Mediķi, skolotāji, praktiski tas, uz kā mūsu sabiedrība turas, jo mēs nevaram izdzīvot tikai ar biznesu,” norāda Dzenovska.
Viņa gan piebilst – lai gan daži punkti rada bažas, to, kā tas darbosies dzīvē, parādīs tikai prakse.
Tikmēr daudzi ārzemēs dzīvojoši latvieši uzsver – galvenais, kas nepieciešams, lai rastos vēlme atgriezties dzimtenē, nemaksā ne santīma, - un tā ir citu tautiešu attieksme pret atbraucējiem, kas parāda, ka cilvēks šeit ir vērtība.
