Informatīvajā kampaņā „Ārstējies nepārmaksājot” plānots uzrunāt pusmiljonu slimnieku, kuriem paredzēti valsts apmaksātie medikamenti. Pērn iedzīvotāji par kompensējamām zālēm pārmaksājuši 12 miljonus latu, taču mediķi un farmaceiti uzsver, ka lētākām zālēm ar to pašu aktīvo vielu ir identiska iedarbība.
Pērn Latvijas iedzīvotāji pārmaksājuši 12 miljonus latu, neizvēloties lētākos kompensējamos medikamentus. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) atgādina, ka valsts apmaksā lētākās zāles un pacienta paša ziņā ir izvēle, vai pirkt lētāko vai identisku, bet citas firmas ražotu dārgāku medikamentu. „Ārstē ķīmiskā sastāvdaļa un kas tai nāk klāt. Maksāt tā var dažādi, bet efektu dod tas, kas tajā ķīmiskajā sastāvdaļā ir iekšā,” norāda Circene.
Ārstiem ar Satversmes tiesas spriedumu ir noteikts pienākums receptēs rakstīt nevis konkrētu zāļu nosaukumu, bet aktīvo vielu, lai aptiekā būtu iespējams izvēlēties lētāko.
Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube skaidro, ka tas attiecas tikai uz jauniem pacientiem, kamēr tiem, kas jau ilgstoši lieto kompensējamos medikamentus, drīkst izrakstīt arī tās zāles, pie kurām pacients pieradis.
Lai uzrunātu ilgstoši slimojošos, sākta kampaņa Ārstējies nepārmaksājot, kurā aicinās pacientiem ārstam un farmaceitam jautāt, vai nav pieejams lētāks medikaments. Rīgas Stradiņa universitātes farmakoloģe Santa Purviņa domā, ka ārsti aizņemtības un paviršības dēļ automātiski izraksta ierasto medikamentu, lai gan tirgū jau ir parādījies lētāks ģenēriķis. „Negrib viņi mācīties un neatceras viņi starptautiskos nosaukumus,” saka Purviņa.
Nereti kompensējamo medikamentu cena var atšķirties pat par 90%. Tādēļ ar īpašu kampaņu pacientus aicina aktīvi līdzdarboties savas veselības aprūpes procesā, nebaidīties un nekautrēties runāt ar ārstiem un farmaceitiem un, svarīgākais, nemaksāt par to, par ko var nemaksāt.
