„Šajā gadījumā tās sankcijas būs vienlīdz ļaunas kā vienai, tā otrai pusei. Kurai pusei ļaunākas, tas vēl ir ļoti diskutabls jautājums. Es nedomāju, ka 21. gadsimts ir īstais laiks, lai varētu sākt jaunu auksto karu. Šodien būtībā ir aukstā kara sākums,” spriež Jānis. Viņš aktīvi seko līdzi notikumiem un ir pārliecināts, ka konfliktu nepieciešams risināt tikai sarunu ceļā.
Arī Lina pievērš uzmanību notikumu attīstībai un attiecībām starp Eiropu un Krieviju. Viņa uztraucas, ka Krievija vērsīsies arī pret Latviju, kā šonedēļ vērsās pret Poliju, aizliedzot tās dārzeņu importu: „Es saprotu, ka sankcijas nav tik būtiskas Krievijai, cik tās būs būtiskas mums - es domāju, Baltijas valstīm, Eiropas Savienībai. Krievija taču ir ļoti liela, tā izturēs.”
Taču ir arī tādi cilvēki, kuri neko nav dzirdējuši par sankcijām. Viņi domā, ka tas būtiski neietekmēs situāciju Latvijā. „Nesekoju līdzi tam īsti. Man liekas, ka tur, lai izprastu to visu, jāiedziļinās, jālasa to visu, jāskatās viss kaut kas. Es ar to nenodarbojos.” „Es neinteresējos par politiku. Man liekas, ka tas ir ļoti grūti, tāda problēma. Man liekas, ka tā ir visu laiku, nē?”
Tāpat daudzi uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina, taču tā, lai tā ietekmētu tikai Krieviju. Kā tieši tas ir iespējams, neviens tomēr nepasaka. Arī pensionārs Dainis domā, ka šobrīd sankcijas pret Krieviju ir smieklīgas un tās būtu jāpastiprina. Viņu arī uztrauc, ka tas negatīvi ietekmēs Latviju: „Krievija jau ļoti bagātīga, viņu jau neinteresē, kas tur tālāk notiek. Viņš dara savu, viņš ir bijis iekarotājs, viņš būs arī iekarotājs visu laiku.”
Jau ziņots, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda šonedēļ pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija izdarīja jau trešdien, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
Kopumā pēdējā sankciju sarakstā ir 93 personas un 23 kompānijas, tai skaitā Krievijas Nacionālā komercbanka, lidsabiedrības „Aeroflot” zemo cenu aviokompānija „Dobrolet”, militārās rūpniecības uzņēmums „Almaz-Antej” un citi.
Pēc jauno ekonomisko sankciju ieviešanas Eiropas biržās jau ceturtdien manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.
