Latvijā arvien vairāk cilvēku sāk protestēt pret valstij piederošā uzņēmuma LVM politiku, izgāžot kailcirtes vienu pēc otras. Iedzīvotājiem Elejas pusē aptuveni gadu izdevās apturēt LVM plānus, bet ar to viss arī beidzies.
"Komunikācija divu gadu garumā bijusi gara un plaša ar "Latvijas Valsts mežiem". Viņi labprāt nāk uz tikšanos un paši rīko tikšanās, bet nelaime ir tikai viena, ka runāts un stāstīts tiek daudz un skaisti, bet rezultāts paliek tāds, kāds tas ir man aiz muguras un apkārtējos mežos," stāsta Elejas novada iedzīvotājs Ēriks Grinevics, norādot uz izcirtumu.
LVM Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Aigars Dudelis uzsver, ka Latvijas mežu apsaimniekotājs ņem vērā sabiedrības intereses, bet šīs intereses ir dažādas un pretrunīgas.
Par pretrunīgajām interesēm LVM sauc apstākli, ka uzņēmums katru gadu valsts budžetā iemaksā aptuveni 70 miljonus eiro. Katrs nenocirsts hektārs valstij nozīmē par četriem tūkstošiem eiro mazākus ieņēmumus.
Kamēr vieni visu mēra naudā, citus uztrauc dabas vērtības un iespēja uz mežu doties atpūsties, nevis skatīties uz kailcirtēm. Pret zāģēšanu nesen asi protestēt sāka Īles apkaimes iedzīvotāji.
"Šis ir Zemgalē palicis vienīgais kompaktais meža masīvs apmēram 3000 hektāru platībā, kurā 50% meža ir kārotajā cērtamajā vecumā," klāsta Īles novada iedzīvotāja Anita Biseniece.
Pēc pastiprinātās mediju uzmanības valsts uzņēmumam nācās mainīt savus plānus. Piecu gadu laikā ieplānotais 180 hektāru milzīgais kailciršu apjoms samazināts par 50 hektāriem. Turklāt puse no tiem būšot izlases cirtes, proti, koki tiks retināti, nevis izzāģēti pilnībā.
"Ir kopējais ciršanas apjoms un tas, ko mēs nenocērtam vienā šajā konkrētajā ekomežā; ja mēs runājam par Īli, tad mums šīs apjoms jāpārvieto uz citām teritorijām. Tur, iespējams, iedzīvotāji arī sāks teikt, kāpēc tieši pie manām mājām," norāda Dudelis
Statistika rāda, ka mežu kopējais apjoms Latvijā nevis samazinās, bet pieaug. Tiesa ir kāds "bet", kas liek būt uzmanīgiem ar šiem datiem, proti, kas pētījumos tiek definēts ar terminu "mežs".
"Par mežu tas skaitās tajā brīdī, kad tas atbilst normatīvo aktu kritērijiem, tur ir pietiekams skaits, apmēram 2000 kociņu pusmetra augstumā," atzīmē Dudelis.
LVM gadā izzāģē 15 000 hektāru lielas platības un tikpat arī iestāda no jauna. Tikmēr ārvalstu pētījumi liecina par to, ka Latvija ne tuvu vairs nav viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Vaina jāuzņemas ne vien valsts mežu pārvaldītājiem, bet arī citiem mežu īpašniekiem.
"Starptautiski zinātnieki, publikācijas rāda, kā Latvijā ir izmainījies mežu īpatsvars, domājot, ka mežs ir nevis dažu desmit centimetru augstumā, bet mežs kā mežs. Pēdējā EPI indeksā Latvija ir 114. vietā no 121 aplūkotās valsts. Katrs Latvijas iedzīvotājs pats to var sajust, dodoties dabā. Varam braukt Kuldīgas virzienā, Madonas vai Limbažu virzienā un mēs, dodoties mežā, varam redzēt, kāds ir kailciršu īpatsvars Latvijas mežos," norāda Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Risinājums būtu atteikties no kailcirtēm, tā vietā veicot izlases cirtes. Pretējā gadījumā, ļoti iespējams, arvien skaļāk protestēt sāks cilvēki arī citās Latvijas malās.
