Arī iedzīvotāju vērtējumā par dalību ES arvien biežāk ieskanas Ukrainas krīze un drošības jautājumi. Statistika gan liecina, ka lielais vairums iedzīvotāju pret Latvijas dalību ES izturas samērā vienaldzīgi.
Par spīti drēgnajam laikam, Latvijas desmitgadei ES veltītajā pasākumā Rīgā, Esplanādē, apmeklētāju pietiek. Eiroskeptiķu viņu vidū gan ir maz, un Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji Latvijas dalību ES lielākoties vērtē kā pareizu. „Viss ir kārtībā (..) Ja mēs paši iekšā nekasītos [nestrīdētos savā starpā], tad jau būtu labi,” saka kāda dāma. Viņai piekrīt kāds kungs. „Vieniem būtu grūti. Tā ir kaut kāda kopības sajūta,” viņš pauž, kamēr cits piebilst, ja Latvija nebūtu ES, tad „te būtu kā Ukrainā, kur ir dziļā Krievija”.
Iedzīvotāju noskaņojuma aptaujas gan tik nepārprotamu atbalstu ES neuzrāda, stāsta pētījumu centra „SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš. „Pēdējie, marta dati, rāda, ka tikai 29% Latvijas iedzīvotāju dalību ES ir novērtējuši kā labu lietu. Pirmajā mirklī šķiet, ka tas nav daudz, taču pretēju variantu, ka dalība ES ir „slikta lieta”, izvēlējušies tikai 18% (..)” saka Kaktiņš.
Ar izteiktu eirooptimismu iedzīvotāji „SKDS" aptaujās gan nav izcēlušies arī iepriekš. Vienaldzīgo ir visvairāk, tomēr skeptiķu īpatsvars pēdējās aptaujās ir krities, secina sociologs. Kaktiņš pieļauj, ka eiroskeptiķu skaits samazinājies līdz ar norisēm Ukrainā.
Vislielāko auditoriju Esplanādē pulcināja leļļu teātris – mirdzošām acīm mazie skatītāji vēroja un līdzi dzīvoja katram leļļu teātra aktieru priekšnesumam. Kultūras un izklaides programmā “Daudz laimes” visvairāk bija domāts tieši par bērniem. Radošās darbnīcas pulcināja tos, kas gribēja pielikt savu roku kuģīša, vējdzirnavas vai puķes tapšanā. Pie reizes izzinot pasauli.
„Arī bērniem jāiepazīst, ka ir dažādi karogi, jūras, iemācam viņiem, ka neesam vienīgā valsts pie ūdeņiem,” kuģīšu darbnīcas organizatore Agnese Rusmane.
Mazais Mārtiņš kopā ar tēti, arī Mārtiņu, savu kuģīti pa abiem jau uzmeistarojuši un tagad gādā par vēju.
„Ir pacilāts noskaņojums, tam ir liela nozīme, ka esam ES. Gan politiski, gan ekonomiski. Iekšzemes kopprodukts šajā laikā audzis trīskārtīgi, tas nav maznozīmīgi. Daudz ir iegūts, ir ko nosvinēt,” optimistisks ir tētis Mārtiņš.
Tikmēr Eiropas mājas sporta zālē ikviens varēja izmēģināt spēkus savdabīgā akcijā – minoties uz velotrenažieriem visiem kopā dienas laikā aizceļot līdz Briselei. Lai bērni un viņu vecāki nepaliktu tukšiem vēderiem, Esplanādē darbojās arī mājražotāju tirdziņš un mājas virtuve piedāvāja nogaršot dažādus Eiropas valstu ēdienus. No visa redzētā, dzirdētā un piedzīvotā vismazākajiem apmeklētājiem kājiņas bija nogurušas jau pusdienas laikā.
Uz eirooptimistiskas nots ceturtdien aizritēja iestāšanās desmitgadei veltīta konference Saeimā, kur pārstāvētie politiķi un eksperti bija vienisprātis - Latvija pirms desmit gadiem izdarīja pareizu izvēli. Taču, kā atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šie 10 gadi nav bijuši viegli un daudzi vīlušies, ka dalība ES nenozīmē automātisku labklājības pieaugumu, bet pie tā pašiem jāstrādā.
Tomēr satraucošie notikumi Ukrainā apliecina, ka savulaik nostājāmies uz pareizā ceļa - to savā uzrunā uzsvēra toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. „Tie, kuri iekļuva ES jūtas ārkārtīgi atviegloti. Iekļuva pirms durvis aizvērās ciet,” teica Vīķe – Freiberga.
Turpretī Latvijai, pēc eksprezidentes teiktā, viss ir pašu rokās, lai pilnveidotu pirms 10 gadiem iesākto, atceroties, ka iestāšanās ES bija tikai ceļa sākums.
