“Tur man gar logu ies fūres, kas tā tad par dzīvi, kādi tie ir lauki?” tā, kartē rādot teritoriju, kuru varētu skart Rēzeknes dienvidu apvedceļš, sašutumu pauž Rēzeknes novada Sprūževas ciema iedzīvotājs Osvalds Batņa.
Viņš jau tūlīt ievāksies jaunās lauku mājās, taču, vai turpat varēs attīstīt saimniecību arī nākotnē, viņš nezina. Turpmākos 20 gadus 135 zemju īpašniekiem ieteikts neapbūvēt īpašumus, neapmežot un neplānot citus lielus darbus.
Šobrīd pēc aprēķiniem apvedceļa izbūve ekonomiski nav nepieciešama, bet pastāv varbūtība, ka pēc 2037. gada projekts tomēr būs jārealizē.
“Pāri manai mājai, kas ir jaunbūve, kas ir uzcelta līdz tādam līmenim, ka var praktiski jau nest iekšā mēbeles un sākt dzīvot šogad, praktiski tika pabeigta, tur māja atrodas aizsargjoslā. Un praktiski tiek nesta nost. Cilvēki, kas te dzīvo blakus, saka – mēs nedzīvosim, viņi būs spiesti izbraukt no šejienes. Tad ir jādomā, par ko domā mūsu valsts, vai katrs cilvēks ir vērtība?” sašutis klāsta Sprūževas ciema iedzīvotājs Osvalds Batņa.
Novada teritorijas plānojumā iekļauts arī alternatīvs ceļa variants tuvāk pilsētai, taču, pirms skatīt to, publiski jāapspriež galvenais projekts, un šis ceļš skar tieši Griškānu pagasta centru – Sprūževas ciemu.
Sprūževas ciema iedzīvotājs Fjodors Ježkovs par plāniem saka – “vienkārši šoks”.
“Tagad braucam uz sapulci un domājam, ka kaut ko noskaidrosim. Kā tā var būt? Kādā valstī mēs dzīvojam? Tiesiskā vai netiesiskā?” vaicā Ježkovs.
Sprūževas ciema iedzīvotāja Nadežda Budrevska neizpratnē jautā, kāpēc nevar apvedceļu būvēt tālāk.
“Tur ceļš mierīgi varētu būt un neaizķertu nevienu māju. Tas taču būtu izdevīgāk, nevajadzētu izmaksāt neko. Ir jādod mājvieta, bet, kam ir saimniecība, lopi? Kur to visu lai liek?” jautā Budrevska.
Pirmajā sabiedriskajā apspriešanā speciālisti skaidroja, ka ceļa būvniecības gadījumā, privātīpašniekiem paredzētas kompensācijas tā brīža tirgus vērtības apmērā. 135 īpašumi šobrīd ir mazākais iespējamais iesaistīto skaits.
Ietekmes uz vidi novērtējuma vadītājs Valdis Felsbergs atzina, ka varianta, kas neskar nevienu zemi, nav. “Alternatīvais variants ir būtiski īsāks, praktiski pusotru reizi. Savukārt tuvāk pilsētai. Līdz ar to viņš jau mazāk ir apvedceļš un vairāk kļūst par pilsētas nomales ceļu,” norādīja Felsbergs.
Apvedceļš ir valsts nozīmes ceļš un ārpus pilsētas virzītu auto plūsmu no Krievijas uz Lietuvu. Šobrīd diennaktī tās ir vairāk nekā 4000 vienības. Pret ceļa būvi savākti paraksti un sagatavota vēstule atbildīgajām iestādēm. Iedzīvotāji ir kareivīgi noskaņoti, taču raizējas: vai neliels pagasts spēs mainīt valsts mēroga ieceri.
Rēzeknes novada Attīstības plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Līga Romančuka atzina, ka iedzīvotāju noskaņojums “bija tāds ļoti pret”.
“To kopējo noskaņojumu mēs varam palīdzēt apkopot un sniegt attiecīgajām iestādēm. Par rezultātiem, ko tas nesīs, to tuvākajā nākotnē redzēsim. Kā jau minēja kolēģi, tad tā ir šobrīd tikai vīzija un ekonomiskā pamatojuma šobrīd tuvākās nākotnes izstrādei tam nav,” sacīja Romančuka.
Apvedceļa trases plānu var skatīt interneta vietnē www.enviro.lv/Apvads un līdz 25. oktobrim iesūtīt priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojam. Iedzīvotāji cer, ka lēmums par kādu konkrētu ceļa izbūves variantu tiks skatīts ātrāk, jo dzīvot neziņā par māju un zemes likteni 20 gadu garumā nav normāli.
