Aleksandra un Ilzes ģimenē aug divi bērni. Jaunais gads viņu dzīvē ienesīs ilgi gaidītās pārmaiņas – no īrētā dzīvokļa ģimene beidzot pārcelsies uz nesen iegādātajām jaunajām mājām. Ģimene nojauš, ka tēriņi par elektrību pieaugs, taču pagaidām par to galvu nelauza.
„Mēs īstenībā nodedzinām ļoti maz - apmēram 100 kilovatus. Tas ir ļoti maz. Kā tas sanāk, mēs tā īsti nezinām, jo iet viss - uguņi deg, dators, televizors, veļas mašīna. Ar diviem bērniem veļas mašīna iet kā jau ar diviem bērniem, bet tas patēriņš nav tik liels. Tāpēc tā elektrība nav tas lielākais, kas sagādā mums problēmas,” atzina Ilze Ābelīte Goluba.
Pašlaik Ilze par elektrību mēnesī maksā aptuveni 10 eiro, un viņas ģimenes budžetā elektrība ir viena no mazākajām izdevumu pozīcijām. Tiesa, jaunajā miteklī elektrības patēriņš varētu būt divtik lielāks, jo dzīvoklī nav gāzes. Lai taupītu elektroenerģiju, Ilze ar vīru plāno iegādāties jaunu, taupīgāku sadzīves elektroniku.
„Man piemērs bija no māsas, jo viņai ir parastā elektriskā plīts, tāds televizors kā mums - ar lielo aizmuguri. Tad viņa nopirka indukcijas plīti un plāno televizoru. Ja viņiem iepriekš patēriņš bija 250 kilovati, tad tagad viņiem ir 150 kilovati. Tie uzreiz ir 100 kilovati, un viņi nomainīja tikai plīti,” stāstīja Ilze.
Tikmēr Atvaru ģimenē pagaidām īpaši taupības pasākumi nav ieviesti. Tik vien, cik uzmana, lai, izejot no istabas, būtu izslēgta gaisma. Attiecīgi rēķini ir lielāki.
„Tie ir kādi 200 līdz 250 kilovati mēnesī. Mums ir 55 kvadrātmetru dzīvoklis. Apmēram 20 -25 eiro [mēneša rēķins],” stāstīja Zigmārs Atvars.
Lielāks patēriņš saistīts ar to, ka rudens un pavasara periodos, kad nedarbojas centralizētā siltumapgāde, ģimene lieto elektriskos radiatorus. Līdzīgi kā Ilzes ģimenē, arī Atvaru ģimene gatavojas lielākam elektrības patēriņam, jo nākamgad gaidāma vēl viena bērniņa piedzimšana.
Kaut līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai ir palicis pavisam nedaudz un viens no argumentiem par labu šim solim bija konkurences radīšana elektrības piegādātāju vidū, mājsaimniecības sūdzas, ka aizvien piedāvājums pieejams par „Latvenergo” pakalpojumiem, kamēr citi tirgotāji informāciju par saviem pakalpojumiem praktiski nav snieguši.
„Vienīgais, kas ir atnācis, ir „Latvenergo” piedāvājums. Nekas cits nav atnācis. Nav skaidrs, ko piedāvā, un nav skaidrs, kur varētu meklēt informāciju. Ir portāli, kur salīdzina cenas, kur salīdzina cenas pirkumiem. Ja salīdzinātu pamatlietas, tad varētu saprast,” atzina Silva Atvare.
Arī Ilze piekrita, ka viņai nav skaidrs, cik ļoti atšķiras dažādi piedāvājumi.
„To ciparu ir ļoti daudz, un nav skaidrs - kas par ko. Man būtu skaidrs, ja būtu skaidra konkrēta summa. Es pat nezinu, kas ar ko ir jārēķina un kas ar ko ir jāskaita,” sacīja Ilze.
Gan Ilzes un Aleksandra, gan Zigmāra un Silvas ģimene pēc nākamā gada plāno palikt pie līdzšinējā enerģijas piegādātāja, jo pagaidām baidās uzticēties jaunajiem tirgus spēlētājiem. Kā mainīsies abu ģimeņu elektroenerģijas maksājumi, Latvijas televīzija pētīs nākamā gada pirmajos mēnešos, atkal viesojoties abās ģimenēs.
Jau ziņots, ka elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām bija paredzēts atvērt no 1.aprīļa, taču pēc ilgām diskusijām valdošie politiķi mainīja viedokli, un nolemts, ka mājsaimniecības elektroenerģiju brīvajā tirgū varēs pirkt no 2015.gada 1.janvāra.
Patlaban elektroenerģijas tarifi Latvijā ir zem tirgus cenas, un līdz ar tirgus atvēršanu nākamā gada sākumā paredzams tarifu kāpums.
Septembrī Saeimas atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu.
Iepriekš tieši kompensācijas mehānisma trūkums, lai segtu elektrības cenas kāpumu mazturīgajiem, tika piesaukts kā galvenais arguments, lai atliktu tirgus atvēršanu. Šobrīd šādu atrunu nav, un ir mazticami, ka varētu atrast iemeslu un atliktu tirgus atvēršanu.
