Stāsti

Adoptētāja Jana Strogonova: 1200 bērniem ir iespējams atrast ģimenes

Stāsti

Gaidot "Dod pieci": No viesģimenes par aizbildni, Naulas Dannenbergas stāsts

Iedzīvotāji arvien atbildīgāk lieto valsts simbolu – sarkanbaltsarkano karogu

Iedzīvotāji arvien atbildīgāk lieto valsts simbolu – sarkanbaltsarkano karogu

Valsts svētku nedēļā šogad konstatēti vien pāris karoga izkāršanas prasību pārkāpumu. Eksperti secina, ka iedzīvotāji kopumā arvien vairāk paši interesējas par to, kā Latvijas karogu lietot likumam atbilstoši un cieņpilni. Savukārt, lai karoga krāsa atbilstu īstajai, plānots noteikt stingrākas karoga materiāla prasības to izgatavotājiem.

''Jau nākot uz studiju ievēroju, ka tepat Doma laukumā ir valsts karogu kompozīcija, un esmu priecīga, ka arī Vecrīgā tādai ir atrasta vieta. Jo vairāk karogu, jo lielāka ir valsts svētku noskaņa.'' - Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija vērtē, ka iedzīvotāji arvien atbildīgāk jeb prasībām atbilstoši lieto valsts simbolu – sarkanbaltsarkano karogu. Turklāt komisija valsts svētkos saņem krietni vairāk iedzīvotāju zvanu ar jautājumiem  par to, kā karogu pareizi izkārt.

''Likums nosaka, ka karogu nevajadzētu izkārt pie ēkām, kur fasādes stāvoklis ir sliktā stāvoklī vai norit remontdarbi. Tāpat nevar lietot bojātus karogus. Arī autovadītājiem, kas lieto mazos karodziņus svētku nedēļā, jāatceras, ka tiem nevajadzētu būt nodeldētiem līdz diegiem. Tādi  karogi ir jānomaina,'' saka Umblija.

Kopš 2015. gada vairs netiek sodītas tās privātpersonas, kas svētku un sēru dienās karogu neizkar vispār. Tad, ja karogu lieto, tas var būt izkārts arī visu svētku nedēļu, bet tas jādara ar cieņu pret valsts simbolu. Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis norāda, ka pārkāpumu saistībā ar valsts karogu ir arvien mazāk:

''Šogad Lāčplēša dienā izsaukumu bija ļoti maz. Pašvaldības policija saņēma divus iedzīvotāju izsaukumus. Vienā gadījumā ēka, pie kuras nebija karogs, piederēja privātpersonai, sekojoši pārkāpuma nebija. Otrajā gadījumā gan tā bija juridiska persona un tika uzsākta lietvedība. Ikvienam iedzīvotājam jāņem vērā ir tas, ka, izkarot saplēstu vai netīru, vai acīmredzami izbalējušu karogu – tā ir uzskatāma par necieņu pret valsts karogu, un arī privātpersonu par to gan var saukt pie atbildības. Visbiežāk gan šie pārkāpumi ir sēru, nevis svētku dienās, jo pie karoga tiek liktas neatbilstošas sēru lentas, kā melnu zeķubikšu vai miskastes maisa strēmele.''

Arī Valsts policija šogad konstatējusi tikai vienu pārkāpumu Lāčplēša dienā Kurzemes reģionā, kur karogs bija uzvilkts pusmastā, kas jādara sēru, nevis svētku dienā. Ramona Umblija arī papildināja, ka arvien mazāk ir to iedzīvotāju, kas Latvijas karoga vietā izliek teju Austrijas karogu nepareizo krāsu toņu dēļ. Vienlaikus eksperte atzīst, ka Latvijas karoga karmīnsarkanais tonis patiešām ir sarežģīts:

''Tekstila materiāla sastāvs vien nosaka krāsas nianses, turklāt krāsa arī atkarīga no tā, kādi laika apstākļi ir ārā – vai spīd saule, vai ir apmācies. Tāpēc Ministru kabinetā un Saeimā tieši šobrīd iesniegti arī grozījumi Likumā par valsts karogu, lai šo specifikāciju noteiktu vēl striktāk. Ļoti svarīgi, lai karogs nebūtu pārāk caurspīdīgs un tā dēļ tonis nemainītos, tāpat lai karogs būtu pietiekamā smagumā – no vienas puses, audumam jābūt pietiekami vieglam, lai tas plīvo, un vienlaikus lai nebūtu caurspīdīgs.''

Juridiskas personas par Latvijas valsts karoga neizkāršanu var saņemt brīdinājumu, bet, ja tas notiek atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, policija var uzlikt naudas sodu līdz 40 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti