„Šobrīd ir jauns rekords kopš 2005.gada, ka katrs iedzīvotājs vismaz septiņas reizes 2012.gadā ir bijis pie ārsta. Kāds nav bijis nevienu, kāds bijis 15 reizes..." konstatē Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Inga Šmate.
Viņa atgādināja, ka 2010.gadā apmeklējumu skaits pie ģimenes ārsta un ārstiem speciālistiem bija spēji krities. Viens no iemesliem varēja būt krīze. „Mēs to arī skaidrojam ar to, ka cilvēki cietās, negāja. Šobrīd vaina drusciņ pāraugusi, ciesties vairs nevar. 2010.gads atspēlējas 2012.gadā," saka Šmate.
Viņa norādīja, ka dati par 2010.gadu rādīja kritumu saslimstībā ar sirds un asinsvadu slimībām un vēzi. Taču, visticamāk, tas neatbilda patiesībai - cilvēki vienkārši mazāk devās pie ārsta, paskaidroja Šmate.
Pozitīva ziņa ir tā, ka liels apjoms, pārāk daudz šo asinsrites, onkoloģisko slimību pieauguma nav, bet tas arī nemazinās, jo cilvēki negriezās un nediagnosticēja. Tāpēc šobrīd arī vēl nemazinās hospitalizācijas gadījumu skaits.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka pērnais gads iezīmējas ar mazāku ātrās palīdzības izsaukumu skaitu. „Ja iepriekšējie trīs četri gadi iezīmējās ar diezgan pakāpenisku, stabilu izsaukumu pieaugumu Latvijā kopumā, tad pagājušais gads ir pirmais, kurā panākts izsaukumu samazinājums, bet tieši uz sekundāro izsaukumu rēķina. Tie ir izsaukumi, kur pēc būtības būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ambulatorā līmenī jārisina sava problēma," norādīja Bukša.
Viņa skaidroja, ka
pērn ātrās palīdzības izsaukumu skaits samazinājies par aptuveni desmit tūkstošiem jeb 6,7% procentiem. Iespējams, līdzējusi ģimenes ārstu konsultātīvā tālruņa ieviešana, sabiedrības informēšana.
Tiesa, ceturtdien statistikas datu krājuma prezentācijā speciālisti arī runāja par datiem, kas skar mediķu skaitu. Statistikas dati vēsta, ka pēdējos gados ārstu skaits nav mazinājies, medicīnas māsu gan ir mazāk, nekā vajadzētu. Šmate arī iezīmē pamanītu tendenci. „Toties, kas varētu uztraukt arī speciālistus un veselības resursu plānotājus, ir tas, ka praktizējošie ārsti ļoti daudz ir pēc 65 gadu vecuma. Šeit ir pozitīvā ziņa, ka arī līdz 35 gadiem ir daudz," teica Šmate.
Tiesa, Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati arī vēsta, ka daudz bēdīgāka ir situācija ar ģimenes ārstiem. Maz ir jauno ārstu, kuri būtu gatavi atvērt praksi tālākā pagastā.
