Vēl aizvien lietotāji izīrētos elektroskrejriteņus un citus mazos transportlīdzekļus mēdz novietot ietves vidū, tādējādi traucējot gājēju kustību, tomēr policija par šādiem pārkāpumiem pēdējā laikā saņem aizvien mazāk sūdzību, stāsta Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
"Jūnija sākumā diezgan daudz iedzīvotāji zvanīja, taču pēdējās dienās neatceros, ka būtu šādi zvani saņemti. Par pašu pārkāpumu runājot, ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka uz ietves, piemēram, motorollers vai mopēds drīkst tikt novietots, taču tā, lai netraucē gājēju kustību," norāda Toms Sadovskis.
Sadovskis gan atzīst, ka likumā nav skaidri definēti noteikumi, kurā brīdī uzskatāms, ka transportlīdzeklis uz ietves traucē gājējiem, tādēļ šāda pārkāpuma konstatēšana ir visnotaļ subjektīva. Viena no elektroskrejriteņu iznomātājiem, uzņēmuma “Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis skaidro – katrs lietotājs pirms aplikācijas pirmās lietošanas tiek iepazīstināts ar skrejriteņu novietošanas noteikumiem un pēc katras nomas izmantotājam jāuzņem foto, kā skrejritenis novietots. Katru attēlu gan nepārbauda, tomēr vajadzības gadījumā tie palīdz risināt domstarpības.
"Protams, ja kāds ir konstatējis šādu ne labāko novietošanas veidu, tad aicinām ziņot, un mēs šo informāciju nododam atbildīgajiem cilvēkiem, kas var sakārtot šos skūterus. Tāpat cilvēkiem nevajag kautrēties – ja kāds skūteris traucē, to var pabīdīt tālāk. Tam būs signalizācija, kas īslaicīgi iedarbosies, bet no tā nevajadzētu kautrēties," skaidro Kārlis Ķezberis.
Arī uzņēmuma “Fiqsy”, kurš piedāvā elektroskrejriteņu nomu, vadītājs Māris Avotiņš norāda - pirms aplikācijas pirmās izmantošanas lietotāji tiek iezpazīstināti ar transportlīdzekļu novietošanas noteikumiem un pēc nomas tas jānofotografē. Abos uzņēmumos gan atzīst – svarīgi ir klientus izglītot, un tas nesot augļus, proti, aizvien retāk nākas negodprātīgus lietotājus bloķēt, tomēr šādi gadījumi vēl aizvien ir.
Īpaši svarīgi, lai ietves vidū neatrastos kādi šķēršļi cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe norāda – elektroskrejriteņi kā īpaša problēma nav izceļami. Problēmas ir ar dažādiem transporta līdzekļiem.
"Protams, ja skūteris stāvēs uz vadlīnijas, tas traucēs, bet tikpat labi tas var būt arī velosipēds. Riski ir tādi, ka cilvēks, kurš nelieto spieķi, ir vājredzīgs un iet pa ietvi un zina, ka nekam uz ietves nevajadzētu atrasties. un pēkšņi ir kāds šķērslis, tad to nepamana un krīt, un tad viss kaut kas var atgadīties," uzsver Svetlana Sproģe.
Arī RĪgas vājredzīgo un neredzīgo biedrības “Redzi mani” vadītāja Līga Ķikute sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka uz ietvēm var traucēt dažādi negaidīti šķērļi, par kuru novietošanu vairāk būtu jāpiedomā līdzcilvēkiem. Pati Ķikute, pārvietojoties pa Rīgas ielām, skrejriteņus aizķērusi un nogāzusi divas reizes. Tas gan laimīgas sakritības dēļ beidzies bez traumām.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis atgādina, ka par neatbilstošu transportlīdzekļu novietošanu uz ietves pienākas 30 eiro naudas sods.
