Pirms 27 gadiem 4. maijā Augstākās Padomes deputāti pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Mūsdienās cilvēki svin šo dienu, izkar Latvijas karogu un labprāt dalās ar savām atmiņām. Katram no sastaptajiem iedzīvotājiem ir savas atmiņas par zīmīgo dienu.
Mārupes iedzīvotājam Ivaram 4.maijs ir ļoti svarīga, svinama diena, jo tā ir Latvijas neatkarības atjaunošanas diena.
Viņš pats ir barikāžu dalībnieks, tāpēc šī ir ļoti svarīga diena, kuru atzīmē katru gadu, uzvelkot karogu.
Vairāki no satiktajiem iedzīvotājiem šajā dienā obligāti pie savas mājas izkar karogu un kopā ar ģimeni apmeklē kādus interesantus pasākumus Rīgā, kā arī kopīgi apēd kādu kūkas gabaliņu. Savukārt Ivaram ir trīs mazgadīgi bērni,
kuriem tiek pastāstīts, kas ir 4.maijs un kāpēc tas ir jāsvin, ar ko tas saistās.
Daudziem vēl tagad saglabājušās atmiņas par sajūtām pirms 27 gadiem. Līgai tās ir ļoti vētrainas un emocionālas atmiņas, jo viņa 4.maijā strādāja līdz astoņiem vakarā un pēc tam gāja uz 11.novembra krastmalu ar visiem darba kolēģiem. Dzēra šampanieti un priecājās par savas valsts neatkarības atjaunošanu.
Neskatoties uz to, ka Latvijai šo gadu laikā gājis kā pa celmiem, cilvēki spriež - ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu un nemaz negrib iedomāties, kā mums klātos, ja balsojums būtu izrādījies citādāks.
"Es esmu iedzimtā mārupiete, es atguvu zemi, es atguvu vecāku īpašumu. Es to visu nebūtu dabūjusi. Pēc tam es drusciņ pārdevu zemi, uzcēlu bērniem jaunu māju. Tagad es esmu ļoti apmierināta," atmiņās iegrimst Lilija.
Mārupes iedzīvotāja Ramona vēlas, lai cilvēki nebrauc prom no Latvijas, jo viņi jau ir tie, kas veido šo valsti.
