Juris Dilba ir liepājnieks un feminists. Pirms diviem gadiem viņš atgriezies no Papua -Jaungvinejas, kur bija brīvprātīgais un strādāja veselības programmā par HIV un AIDS jautājumiem ar vietējām organizācijām un jauniešu grupām. Latvijas dzimšanas dienā viņš aicina izturēties ar cieņu pret līdzcilvēkiem un būt iecietīgiem pret citādo.
„Laikā, kad pasaule strauji mainās, daudzus pārņem bailes par savu drošību, savu nākotni, un bailes pamazām kļūst par galveno, kas vada mūsu dzīvi gan sadzīviskā ziņā, gan arī valstiskā līmenī. Bailēs mēs sākam kļūt pārlieku aizdomīgiem pret citiem līdzcilvēkiem, kas atšķiras no mums, pret viedokļiem un uzskatiem, kas nesakrīt ar mūsu pasaules uztveri,” saka Juris.
“Bailēs mēs pamazām sākam zaudēt cieņu gan pret citiem, gan paši pret sevi. Bailēm bieži vien seko agresija un vardarbība. Un mans novēlējums ikvienam Latvijas piedzimšanas svētkos ir pavisam vienkāršs – nepazaudēt cieņu pret līdzcilvēkiem, pret sevi, un meklēt sevī drosmi ieklausīties un pieņemt, un būt iecietīgiem pret tiem, kuru pasaules redzējums atšķiras un kuri ir citādāki un atšķiras no mums pašiem,” novēl Juris.
Anita Bērziņa ir 73 gadus veca ventspilniece. Viņa ir vājredzīga. Latvijas dzimšanas dienā Anita aicina vairāk iet cilvēkos, saprast, kas tev dzīvo kaimiņos, un būt līdzjūtīgam.
„Man gribētos, lai Latvijā tiem, kam iet labāk nekā invalīdam, lai vairāk būtu līdzcietība, līdzjūtība, lai saprastu, ka mēs arī gribam nodarboties ar kaut ko, mēs gribam būt noderīgi. Darba steiga ir, es arī kādreiz strādāju, bija bērni jāaudzina, darbs un mājas, sabiedriskais darbs, jauni cilvēki arī it sevišķi var paspēt visu ko, ja tikai grib,” saka Anita.
Dainis Svarinskis ir Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors. Policijā viņš strādā septiņus gadus. Ikdienā jāsaskaras ar dažādām situācijām un dažādiem cilvēkiem.
„Katrā cilvēkā ir kaut kas labs, katrā cilvēkā ir kaut kas slikts. Cerams, mēs biežāk redzēsim cilvēkā labo pusi nekā to sliktāko pusi. Tas ir no pieredzes. Man ir bijuši tādi gadījumi, kad tas pats cietumnieks, narkomāns atnāk palīgā, bet normāls cilvēks paies garām. Nevar cilvēku pēc cepures skatīties, tas ir viennozīmīgi!” saka Dainis
Laura Melne ir studente. Latvijas Universitātē viņa mācās vēsturi. Tāpat jauniete ir latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv redaktore. Latvijas dzimšanas dienā Laura novēl vairāk ieklausīties citos un censties saprasties.
„Pirmkārt, es negribētu kaut ko vēlēt abstraktai Latvijai, jo domāju, ka Latvija ir tās cilvēki, gan tie, kas te esam, gan tie, kuru nav klāt, bet viņi identificē sevi ar šo valsti. Es gribētu vēlēt mums vairāk ieklausīties citam citā un mēģināt arī citam citu saprast. Vēl arī strādāt, ne čīkstēt, žēloties, sūdzēties. Varbūt ne vairāk strādāt, bet produktīvāk. Tā, lai pats redzētu jēgu un pievienoto vērtību padarītajam arī visai Latvijai,” novēl Laura.
Vita Arāja jau ilgus gadus dzīvo Ventspilī. Taču 63 gadus vecā sieviete ir dzimusi Sibīrijā, kad viņas vecāki tur bija izsūtījumā. Kopš bērnības Vita ir vājredzīga, savukārt tagad viņa brīvajā laikā savam priekam taisa rotaslietas un auklē mazbērnus.
Tikmēr valsts svētkos Vita novēl neaizmirst pagātni, taču tajā pašā laikā aicina neturēt ļaunu.
„Pirmkārt jau gribētos, lai tas nekad, nemūžam neatkārtotos, jo tur pat palika mammas brālis tur, tālajā Sibīrijā. Mammas dzīve bija vienkārši briesmīga, pasarg’ Dievs no kaut kā tāda! [Novēlu] neaizmirst to! Tā jau saka, ka bez pagātnes nav nākotnes. Bet nu pārāk arī nevajadzētu ieciklēties uz to pagātni, es tā domāju. Nevar taču nēsāt visu laiku kaut kādu ļaunumu un atriebību un nezinu, ko vēl. Tā jau pasaulē tik daudz ļaunuma visapkārt ir. Un visiem daudz laimes Latvijas dzimšanas dienā!” saka Vita.
