Elektronisko balsošanu Latvijā solīja ieviest jau 2013.gadā, tomēr Saeima ieceri noraidīja, jo ar balsošanu internetā netiktu īstenots Satversmes 6.pants par tiešām un aizklātām vēlēšanām.
Turklāt pasaulē šī nav plaši atzīta prakse. Igaunija ir vienīgā valsts, kas ar elektronisko balsošanu vēlēja parlamentu, raidījumā skaidroja Šulcs. Viņš uzsvēra, ka ar balsošanu internetā vēlēšanas zaudētu leģitimitāti.
Ar elektronisko balsošanu nav iespējams vienlaicīgi īstenot drošas un aizklātas vēlēšanas, uzsvēra Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs. Viņš skaidroja, ka Igaunijā, ieviešot elektronisko balsošanas sistēmu, vēlētāju aktivitāte nav cēlusies, jo internetā balso vairāk, bet klātienē mazāk cilvēku, līdz ar to cilvēku skaits nav mainījies.
Interneta balsošanai piemīt parastai balsošanai nepiemītoši riski - hakeru uzbrukumi, palielinās risks, ka cilvēki tiekot uzpirkti un piespiesti vēlēt.
„Cilvēki iecirkņos mana, ja notiek kaut kas neparasts, bet internetā to neviens neredzēs,” uzskata Eglājs. Tāpat arī, vēlot iecirkņos, paši vēlētāji var novērot vēlēšanas.
Savukārt interneta vides eksperts Māris Antons uzskata, ka elektroniskajai balsošanai jau sen bija jābūt ieviestai, tikai parlaments „negribot meklēt risinājumus”.
Tikmēr Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv pārstāvis Varis Teivāns ir piesardzīgs, vai elektroniskā balsošana ir ceļš, kas būtu jāiet Latvijai. „Elektronisko vēlēšanu process ir ļoti komplekss. Ja ieviesīsim kādu algoritmu kopu e-velēšanu sistēmā, kuras institūcijas to varēs pamatīgi izpētīt un apstiprināt, ka tas nav salaužams?” jautāja Teivāns.
Ziņots, ka Saeima atbalstīja pārcelt beigu termiņu, līdz kuram vēlētājs drīkst mainīt savu vēlēšanu iecirkni pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, no 25 dienām pirms vēlēšanām līdz 18 dienām pirms vēlēšanām.
