Ieceri par VDK dokumentu izpētes komisijas nodošanu LU deputāti vērtēs kā steidzamu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeima ceturtdien nolēma kā steidzamu skatīt likumprojektu, kas paredz regulēt bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas turpmāko darbību, finansēšanu un informācijas aizsardzību. Komisijas darbību paredzēts nodot Latvijas Universitātes (LU) paspārnē.

Tāpat ceturtdien deputāti konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Priekšlikumus šim likumprojektam iespējams iesniegt līdz 2.jūnijam, savukārt izskatīšanas datums ir 11.jūnijs.

Likumprojekts noteic, ka valdības izveidotās speciālās starpdisciplinārās komisijas darbību, tostarp pētniecības administrēšanu, nodrošinās LU, kas šo uzdevumu pildīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā par atbilstoši šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Komisijas darbības administrēšanas funkcijas nodošana LU diskusiju laikā atzīta par efektīvāko risinājumu, ņemot vērā šīs iestādes pieredzi un kompetenci pētnieciskā darba administrēšanā, norāda likumprojekta autori. 

Likumprojekts arī paredz komisijas locekļiem un citām VDK dokumentu zinātniskajā izpētē iesaistītajām personām informācijas neizpaušanas pienākumu. Tāpat noteikts, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad spēkā stājas attiecīgi Ministru kabineta noteikumi dokumentu publisku pieejamību. 

Saskaņā ar piedāvāto likuma redakciju IZM līdz 2018.gada augustam valdībai jāiesniedz informatīvais ziņojums par VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātiem. Valdībai noteikumi par VDK dokumentu pieejamību saskaņā ar likumu būs jāizdod līdz 2018.gada 31.oktobrim. 

Jau vēstīts, ka martā Kangeris pauda, ka neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Vēlāk viņš lūdz valdību VKD izpētes komisijas pārraudzību nodot zinātniskai institūcijai.

Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".

Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.

VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.

VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, kas paredz, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti