Par likumprojektu nobalsoja trīs komisijas deputāti - no "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" (NSL) pārstāvji. Bet pret to bija četri deputāti – no "Vienotības" un Latvijas Reģionu apvienības (LRA), savukārt trīs deputāti – no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) - balsojumā atturējās.
Iesniegtie grozījumi esot pretrunā šādiem Satversmes pantiem:
39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.
50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.
52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.
Gan vairāki deputāti, gan Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka likumprojekts šobrīd būtu pretrunā ar vairākiem citiem Satversmes pantiem.
To apzinājās arī paši iesniedzēji, kas uzsvēra – viņiem galvenais esot, lai tiktu sākta diskusija.
Tomēr likumprojekta autori var lūgt Saeimai balsojumu par to pirmajā lasījumā, taču tam būtu jāgūst divas trešdaļas no deputātu balsīm.
Komisijā arī netika noraidīta iespēja, ka pie šīs idejas varētu strādāt darba grupa.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) aicināja darba grupas veidošanu neatlikt, bet jau tagad domāt par tās iespējamo sastāvu, vadību un jautājumu loku. Tad pie šī jautājuma varētu atgriezties Juridiskā komisija.
„Atgriežoties pie sabiedrības pieprasījuma, ja tā var teikt, lakmusa papīrītis noteikti būs nākamā prezidenta vēlēšanas. Droši vien būtu interesanti pirms un pēc vēlēšanām izdarīt kādas aptaujas sabiedrībā un paskatīties, vai sabiedrības viedoklī kaut kas ir mainījies. Manuprāt, arī pašreizējā prezidenta ievēlēšanas kārtība neliedz iesaistīt sabiedrību diskusijā par to, kādam ir jābūt prezidentam,” norādīja Bērziņš, piebilstot – būtiski ir savlaicīgi virzīt kandidātus.
Atbildot uz deputātu kritiku, Ringolds Balodis (NSL) uzsvēra, ka būtiski bija sākt diskusiju par šo jautājumu: "Domāju – mēs nevis aicinām, bet esam veiksmīgi uzsākuši šo diskusiju. Un tālāk atkarīgs no Saeimas Juridiskās komisijas, ko mēs tālāk darām. Par konkrētiem likuma grozījumiem es jau pašā sākumā runāju, ka tie ir nepilnīgi, bet pilnīgi tie nevarēja būt, un es nedomāju, ka mēs vēlētos tos virzīt tālāk. Runa ir par apakškomisijas, darba grupas vai citas formas radīšanu, kurā mēs iesaistītu pilsonisko sabiedrību. Tātad var arī pie alternatīvā likumprojekta strādāt – tas būtu mans aicinājums."
Jau ziņots, ka grozījumu projektu iesnieguši vairāki "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti, kā arī pa vienam pārstāvim no „Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA).
Šo projektu kā nepilnīgu iepriekš kritizēja gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Neesot skaidrs, vai iecere paredz lielākas pilnvaras prezidentam.
Iepriekš Saeimas opozīcija vairākkārt rosinājusi grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, bet iecere tikusi noraidīta.
Savukārt 2011.gadā konsultācijās par valdības koalīciju toreizējā Zatlera Reformu partija un "Vienotība" nāca klajā ar priekšlikumu līdz 2012.gada vidum izstrādāt likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu un līdz 2013.gada martam sarīkot referendumu par šo jautājumu, liecina aģentūras LETA arhīvs. Tas gan netika īstenots.
Pašlaik Satversme paredz, ka Valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsi.
