Situācijā, kad katrai pašvaldībai ir salīdzinoši liela brīvība, nosakot dažādus priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus, pastāv risks, ka dažādi politiskie spēki var nonākt nevienlīdzīgā situācijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze norāda, ka ierosinājums paredz noteikt vienādus ierobežojumus visā valstī.
„Faktiski ar šiem grozījumiem mēs nosakām vienādus nosacījumus attiecībā uz vietām, kur aizliegt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Vienlaikus pašvaldībām arī turpmāk atļauts regulēt aģitācijas materiālu izmēru, veidu, gaismas un skaņas efektus,” sacīja Raugze.
Tomēr vienprātības par to, vai vienlaikus ar likumu paredzētie papildus ierobežojumi politiskajai reklāmai ir pamatoti, nav pat pašu valdības ministru vidū. Skeptisku viedokli par jauniem ierobežojumiem pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS): „Šis, no vienas puses, ir labs likumprojekts, jo mazāk tiesību paredz pašvaldībām pašām noteikt reklāmas nosacījumus, bet, no otras puses, tas ne tikai samazina pašvaldības tiesības, bet padara stingrākus ierobežojumus vietām, kur vispār drīkst izmantot politisko reklāmu.”
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai publiskās lietošanas ārtelpās aizliegts izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcas un lūgšanu namus, ārstniecības iestāžu ēkas, izglītības iestāžu ēkas, kā arī autoostas, stacijas, un pasažieru ostas. Tāpat plānots šādām reklāmām liegt izmantot sabiedrisko transportu, vietējās un valsts nozīmes arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas pieminekļus.
Oficiāli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinātie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā skars visas pašvaldības, tomēr, kā valdības debatēs atzina paši ministri, galvenokārt īstenot ieceri pamudinājusi tieši Rīgas pašvaldība. Iepriekšējās vēlēšanās no vairākiem politiķiem izskanēja sašutums par to, ka Rīgā nebija priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumu mikrorajonos, kuros mīt daudz "Saskaņas centra" balsotāju, bet tie tika ieviesti tur, kur ir partijai nedraudzīgākie balsotāji. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs to raksturo kā manipulēšanu ar vēlēšanām, tomēr vienlaikus likumīgu praksi:
"Pagājušajā vēlēšanu kampaņā Rīgas domes izmantoja visu administratīvo resursu, kas likumā noteikts un atļauts, tieši pašvaldības līmenī notika manipulācijas."
Tam piekrīt arī politoloģe Iveta Kažoka. Tiesa, viņa iepriekš norādīja Latvijas Radio – jaunie noteikumi ir salīdzinoši sarežģīti un arī atstāj pietiekami brīvas rokas pašvaldībām.
"Man izskatās, ka praksē tas velk uz diezgan lielām neskaidrībām, jo ne vienmēr nesaprašanās bija par reklāmas izvietošanas vietām, bet par plakātu lielumiem, īpašiem nosacījumiem utt. Un ne uz visiem šiem jautājumiem diezgan sarežģītais regulējums dod atbildes."
Rīgas domes pārstāvji pret ierosinātajiem likuma grozījumiem neiebilst, tomēr, kā norādījis pilsētas būvvaldes pārstāvis Valdis Dombrovskis, dome arī vēlas, lai tiktu ieviests īpašs priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojums Rīgas centrā:
"Kopumā mēs atbalstām noteiktos aizliegumus, taču vēlamies papildināt pantu ar nosacījumu aizliegt aģitācijas materiālu izvietošanu Rīgas vēsturiskajā cwentrā un tā aizsardzības zonā, jo materiālu izvietošanas periods ir salīdzinoši īss un tajā tiek pārklāta visa pilsēta ar nesamērīgi lieliem un spilgtiem, un uzmācīgiem, agresīviem aģitācijas materiāliem, kuru iekļaušanos pilsētvidē mēs nevaram nekādi kontrolēt."
Valdības komitejas diskusiju gaitā ar bažām tika vērtēts arī jautājums par to, kā likuma grozījumi tiks piemēroti mazākās pilsētās, kur publiskās ēkas atrodas tuvu vienai otrai un attiecīgi politiskās reklāmas iespējas būs visai ierobežotas.
Jau ziņots, ka VARAM piedāvā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikt stingrākus aģitācijas ierobežojumus publiskās ārtelpās, aizliedzot vides reklāmas un plakātus pie valsts un pašvaldību ēkām, pie ēkām to tuvumā un arī uz sabiedriskā transporta.
