Labklājības ministrija (LM) piedāvājusi izmaiņas minimālā ienākuma sliekšņa aprēķinā. Patlaban minimālā ienākuma slieksni izsaka eiro izteiksmē, bet pēc reformas iecerēts izteikt procentuālo vērtību no visu mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas jeb vidus līnijas.
Turklāt minimālā ienākuma slieksni paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados.
Minimālā ienākuma sliekšņa reformas īstenošana iestrēgusi jau astoņus gadus, bet ir cerība, ka tā "dienas gaismu" ieraudzīs no nākamā gada.
Tam liels grūdiens ir priekšnosacījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai. Lai Latvija saņemtu trešo Eiropas Komisijas maksājumu, ir jāizpilda visi 2023. gadā paredzētie mērķi.
Latvijas Radio: Ko no reformas iegūs cilvēki?
Pēteris Leiškalns: Cilvēkam pabalsts būs aktuālāk piesaistīts tā brīža pirktspējai. Turklāt minimālais ienākuma slieksnis regulāri, katru gadu tiks aktualizēts, kas ir ļoti svarīgi. Tas ir pats būtiskākais, jo tad, kad mēs izsakām faktiskajos lielumos, slaitļos, tad ļoti bieži tos aizmirst pārskatīt. Tad, ka mēs to piesaistām pie mājsaimniecības ienākumu viduslīnijas, tad viduslīnija katru gadu nedaudz mainās un vienmēr šis pabalsts ir aktualizēts. Piemēram, šogad straujāk ienākumu viduslīnija mainās inflācijas dēļ.
Tad tas nozīmē, ka cilvēki iegūs vairāk naudas?
Principā, ja ir inflācija, tad minimālais ienākuma slieksnis ir lielāks. Ja ir deflācija, tad parasti šo slieksni neaiztiek. Domāju gan, ka tāds brīnums, ka ir deflācija, tik drīz nebūs. Tad it kā varētu slieksni aktualizēt uz leju, bet to parasti nedara. Ja mums šogad, it īpaši attiecībā uz pārtikas precēm, kurināmo un citām nepieciešamām pamata lietām ir liels cenu pieaugums, tad, protams, ir nepieciešams, lai nākamgad pabalsti augtu tam līdzi.
Kā kopumā vērtējiet reformu, vai tajā ir kādas nepilnības?
Reforma jau bija iecerēta 2014. gadā. Soli pa solim tā virzījās uz priekšu, bet valdība to parasti neakceptēja. Kad iejaucās tiesībsargs un sniedza pieteikumu Satversmes tiesā, pēc tiesas nolēmuma beidzot šī koncepcija ir ieviesta.
Tiesa, šobrīd ir problēma ar to, ka mēs vēl aizvien dzīvosim novecojošā situācijā, jo šogad Centrālā statistikas pārvalde publicēja datus par 2020. gadu. Šogad tiek pieņemts lēmums par nākamo gadu. Tātad nākamgad ir 2023. gads, bet dati ir no 2020. gada. Būtu bijis labāk, ja mēs vadītos pēc jaunākiem datiem, vismaz pēc 2021. gada datiem. Bet pagaidām ir tā kā ir, jo CSP nevar ātrāk datus sniegt.
Vienmēr var gribēt labāk, bet ir labi, ka tiek sperts šis solis. Es ceru, ka tas būs no nākamā gada, jo normatīvie akti ir gatavi un ir virzība.
