„Protams, tas, ka skolēni padziļināti apgūst sava novada vēsturi, ir tikai atzīstami. Vai tam ir nepieciešams ieviest atsevišķu mācību priekšmetu un visiem mācīt obligāti? To es tā nezinu,” šaubās Vispārējās izglītības satura centra (VISC) nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis.
Viņš norāda, ka šis ir jautājums, kas katrai mācību iestādei pašai ir jāizlemj. „Gan vēsturē, gan dabaszinībās mazākiem bērniem - visur savas tuvākās apkārtnes iepazīšana jau tāpat ir iekļauta mācību saturā. Šajā gadījumā novada vēsture kā tāda ārpusklašu nodarbība ir tikai atbalstāma, lai skolēniem, kuriem ir padziļināta interese par sava novada vēstures iepazīšanu, būtu tāda iespēja,” klāsta Vasmanis.
Tomēr viņš ir atturīgs, jautāts, vai šādam mācību priekšmetam ir jābūt obligātam vai izvēles kārtībā. „Neesmu informēts par šīs novada mācības saturu. Bet novada vēstures iepazīšana katram Latvijas bērnam, ja viņš normāli mācās skolā paredzētos priekšmetus, būs jebkurā gadījumā. Ja grib to darīt padziļināti kā ārpusstundu nodarbību, tad to nevar uzspiest kā obligātu. Tas ir vienkārši tiem, kam ir padziļināta interese, un tā jau ir bērnu un viņu vecāku izvēle,” saka Vasmanis.
Tiesa, ja mācību priekšmets tomēr nonāk stundu sarakstā, tad tā saturam jābūt iztirzātam ar VISC. „Standarti jāsaskaņo tad, ja tiek ieviests jauns mācību priekšmets. Ja skola nolemj profilēties kādā virzienā un ieviest jaunu priekšmetu, obligātu visiem bērniem, tad standarts ir jāsaskaņo ar VISC. Bet par ārpusstundu nodarbībām tāda nosacījuma nav, kas, manuprāt, ir tikai loģiski. Tā jau ir skolas izvēle un iespējas, ko darīt. Katrā skolā tomēr ir profesionāli cilvēki, un tas tikai veicina šo skolu patstāvību,” skaidro Vasmanis. „Standartu ieviešana valsts līmenī nozīmētu ieviest vēl vienu atsevišķu mācību priekšmetu, un es nedomāju, ka tas ir labi,” viņš piebilst.
Amatpersona uzsver, ka skolās jau ir Latvijas vēsture, pasaules vēsture un novada vēstures ieviešana būtu pārspīlējums. „Es vispār esmu visnotaļ skeptisks pret jaunu mācību priekšmetu ieviešanu valsts mērogā. Bet, protams, ja Latgales novadā skolotāji vienosies par vienotām prasībām novada vēstures mācībai, mēs viņus varam atbalstīt, publiskojot izstrādāto mācību standarta paraugu,” norāda Vasmanis.
Latvijas Radio piektdienas rītā jau vēstīja, ka Rēzeknē šogad skolās māca Latgales novada vēsturi. Skolēnu attieksme pret šo mācību priekšmetu ir dažāda. Kā ieguvums, mācot šo mācību programmu, ir minēta sava novada un dzimtās vides apzināšanās, savukārt kā problēma - skolotāju sagatavošana pasniegt šo mācību priekšmetu.
