“Viens skolēns, kurš varbūt nedraudzējas ar matemātiku, bija teicis – ja es desmitajā klasē zinātu, ka vajag 30%, lai nokārtotu eksāmenu, es varbūt būtu mācījies. Bet tagad, kad man vajag tikai 5%, es varu nokārtot, daudz nepiepūloties,” par kādu gadījumu pastāstīja Mazsalacas vidusskolas matemātikas skolotāja Nadežda Leitāne.
Ik reizi, uzsākot strādāt ar jaunu vidusskolas klasi, skolotāja uzsver, ka eksāmenos jāiet uz maksimumu, uz ko katrs skolēns ir spējīgs. Tomēr teju katra skolotāja darba mūžā ir kāds skolēns, kura mērķis ir vien nokārtot centralizētos eksāmenus, tātad – sasniegt 5% slieksni.
Augstskolas jau gadiem norādījušas uz to, ka tas ir par maz, lai skolēnam izsniegtu atestātu. Nu tam piekrīt arī IZM un piedāvā slieksni mainīt.
Valsts izglītības satura centra vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle norādīja: “Mēs esam pirms vairāk nekā desmit gadiem jau šo jautājumu skatījuši. Tikko parādījās pirmie skolēni, kuri pabeidza skolu ar 5%, tad attiecīgi no 2012. gada ir veikta uzskaite, un redzam, ka šo skolēnu skaits pieaug katru gadu. Un šī pāreja, – mudinām uz to, ka to darām lēni, ņemot vērā, ka vēl ir pandēmija un pēdējo gadu vēl notiek pēc vecā parauga eksāmeni. Tātad šogad jāsasniedz tikai 5%.”
Pirms 2012. gada darbojās līmeņu sistēma, kur zemākais bija F līmenis – ar to augstskolā iestāties nevarēja. Valsts izglītības satura centrā skaidroja, ka 5% slieksnis ir zemāks. Respektīvi – vieglāk sasniedzams nekā agrākais F līmenis.
Cik tad patiesībā ir šie 5%? Kopumā pēc vecā parauga eksāmenā ir 80 punkti, tātad ir jāiegūst četri punkti.
Špūle skaidroja: “Latviešu valodā [eksāmenā], – ko nozīmē 5%? Pirmais uzdevums ir uzrakstīt 8 vārdus pareizā formā. Ja mēs paskatāmies, kādi ir šie vārdi, kuri jāievieto pareizā formā teikumā, tad tie ir pamatskolas jautājumi. Otrais uzdevums ir salikt 16 teikumos pieturzīmes. Arī ar šo daļu skolēni galā netiek, neiegūst šos minimālos 4 punktus no 24 punktiem. Nākamais solis vidusskolas eksāmenā – jāraksta domraksts. Lai varētu vispār vērtēt domrakstus, mums ir vajadzīgi 120 vārdi. Diemžēl līdz 100 vārdiem netiek uzrakstīti darbi līdz pat 100 un vairāk skolēniem. Mēs saņemam ļoti daudz tukšu lapu. Vienkārši jauniešiem ir zema motivācija.”
Plāns ir tāds – no nākamā mācību gada līdz ar jaunā satura centralizētajiem eksāmeniem šo nokārtošanas slieksni paaugstināt. Nākamgad būtu jāiegūst 10%, gadu vēlāk – 15%, taču 2024./2025.mācību gadā – 20%. Tātad šo 20% slieksni pirmie sasniegs tie, kuri šobrīd mācās devītajā klasē.
Šo plānu atzinīgi vērtē Rīgas 45. vidusskolas matemātikas skolotāja Alda Gaile. Viņa sacīja: “Ideja ir laba, jo tiešām, man šķiet, ka atestātam būs uzreiz cita vērtība. Bija brīdis, kad eksāmens skaitījās nokārtots, pietika uzrakstīt tikai vārdu, uzvārdu. Vispār neko nevajadzēja rakstīt. Vidusskolu varēja beigt ar nesekmīgiem vērtējumiem. Bija tāds laiks. Un tad saprata, ka tas tomēr nav pareizi, jo jaunieši atslābst. Ja neko no viņiem neprasa, tad nekādu piepūli viņi neiegulda, lai zinātu labāk.”
Latvijā pieaug kādu eksāmenu nenokārtojušo skolēnu skaits
Latvijas statistika liecina, ka vismaz kādu eksāmenu nenokārtojušo skolēnu skaits pieaug. Pērn tie bija 657 skolēni. 585 nav varējuši nokārtot eksāmenu matemātikā, bet 68 – latviešu valodā.
“Visvairāk mūs šobrīd uztrauc profesionālās izglītības iestāžu skolēnu rezultāti. Pārsvarā nepietiekamais vērtējums ir tieši viņu rezultātos. Viņiem ir iespējas reizi gadā kārtot eksāmenu. Tie skolēni, kuri šogad nenokārto eksāmenu, tie var nākamgad kārtot. Iespējas ir, un arī tādi skolēni ir. Protams, ir arī iespēja saņemties uz eksāmenu pirmajā reizē. Dzīvē nebūs iespējas melnrakstus labot. Tāpēc arī gribam šo latiņu celt, mēģināt pēc iespējas mazāk kļūdīties,” atzīmēja Špūle.
Visvairāk Latvijas skolēniem būs jāiespringst uz matemātikas zināšanām.
Pērn vidējais skolēns ieguva 36%, taču, ja skatās detalizēti, ļoti liela daļa skolēnu šo eksāmenu nokārtojuši 0% līdz 20% robežās. Pēc Latvijas Radio aprēķiniem, tie bija virs 5000 skolēnu. Taču viennozīmīgi teikt, ka šādam daudzumam jauniešu būs problēmas iegūt vidusskolas atestātu, nevar. Pirmkārt, tāpēc, ka mainot minimālā vērtējuma slieksni, varētu palielināties skolēnu motivācija. Otrkārt, jo turpmāk eksāmenu saturs būs citādāks.
Matemātikā būs vispārīgā, optimālā un augstākā līmeņa eksāmens. Skolēns pēc savām prasmēm un vajadzībām var izvēlēties, kuru kārtot. Valsts izglītības satura centrā norādīja, ka zemāka līmeņa eksāmenā 20% slieksni sasniegt būs vieglāk nekā vecā parauga eksāmenos.
Kopumā ministrijas ieceri vērtē atzinīgi
Kopumā ministrijas ieceri gan skolās, gan augstskolās vērtē kā labu, taču par to, vai šis ir pareizais laiks, nozarē nodarbināto viedokļi dalās.
Mazsalacas vidusskolas matemātikas skolotāja Leitāne sacīja: “Es šogad paņēmu 12. klasi no jauna. Vienojāmies, ka 5% ir zem mūsu goda – gan skolēniem, gan skolotājiem, jo mums vajadzētu iet uz maksimumu, tas noteikti katram ir savs.”
Leitāne atbalsta sliekšņa palielināšanu. Tam piekrīt arī Rīgas Tehniskajā universitātē.
Augstskolās ļoti izjūt to, ka daļa studentu iestājas pietiekami nesagatavoti un tad pirmajos eksāmenos saprot, ka zināšanas nav pietiekamas un izstājas.
Studiju prorektors Uldis Sukovskis norādīja: “Tas, ka tagad cels par 5% vairāku gadu garumā, man liekas, ka būtu loģiski celt straujāk. Ja mēs uzskatām, ka var uzskatīt, ka attiecīgā līmeņa izglītība ir iegūta, pieņemot, ka zināšanas ir iegūtas tikai 5% apjomā, tad mēs diezgan ātri varam nonākt pie diezgan absurdiem lēmumiem.”
Vai kovida pandēmija ir īstais laiks šādām pārmaiņām?
Vienlaikus citi nozares pārstāvji uztraucas par to, vai kovida pandēmija ir īstais laiks šādām pārmaiņām, kad attālināto mācību dēļ daļa skolēnu zināšanas ir cietušas. Būtiski šobrīd ir tas, par kādiem atbalsta pasākumiem lems IZM.
Piemēram, Rīgas 45. vidusskolā skaidroja, ka daļai skolēnu 20% sliekšņa sasniegšanai būtu nepieciešamas papildu stundas matemātikā. Tāpat lielās klases būtu vēlams sadalīt līmeņos.
Mazsalacas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Merika Lūse uzskata, ka nepieciešams ilgāks laiks pārejai: “Mācību vielas apguvei, kas agrāk paņēma īsāku laiku, tagad ir nepieciešams garāks laiks un citādākas pieejas. Un es kā skolotāja varu pateikt, ka šobrīd, mācot 9. klasi, es neesmu pārliecināta, ka es pārredzu lauku, kādas ir katra skolēna zināšanas un prasmes.”
Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes dekānes Lindas Danielas ieskatā skolēniem šajā perioda ir īpaši jāseko līdzi. Viņa sacīja: “Jo mēs ilgāk vilksim to garumā, jo ilgāk tā lieta nerisināsies. Tā kā atlikt, es teiktu, ka – nē. Vienīgi ir jāseko līdzi, kas notiek ar tiem skolēniem. Varbūt ir vajadzīgas speciālas aktivitātes, varbūt ir vajadzīgs tests, lai saprastu, kas ar viņiem notiek. Vai ir jāpieliek kādas speciālas darbības no skolotājiem.”
Valsts izglītības satura centrā atzīmēja, ka sarunas par to, kā atbalstīt skolēnus un pedagogus šajā procesā, vēl notiks, īpaši pievēršot uzmanību tām grupām, kurām eksāmenu rezultāti ir izteikti sliktāki.
KONTEKSTS:
Jautājums par minimālā centralizēto eksāmenu nokārtošanas sliekšņa celšanu izglītības politikas darbakārtībā bijis jau ilgstoši. Īpašu uzmanību tam pievērsa tostarp eksakto zinātņu augstskolas, uzsverot, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un nemotivē skolēnus cītīgāk mācīties. Turklāt zemās sekmības prasības eksāmenos rada problēmas turpmākajās studijās.
