Iepriekš deputāti neatbalstīja šo priekšlikumu skatīšanu, savukārt šodien par to tālāku virzīšanu balsoja 48 deputāti, bet pret bija 28.
Grozījumi nodoti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.
„Jāatceras, ka ar netīru naudu uz Latviju atnāk arī netīri tikumi un ieradumi. Un visbeidzot. Krievijai ir jāsaprot un ir jāpasaka skaidri, kamēr jūsu valsts ir agresors, tikmēr durvis uz Eiropu jums būs slēgtas. Ne ar tankiem, ne ar naudu jūs šeit iekšā netiksiet. Termiņuzturēšanās atļauju neapstādināšanu Krievija uztvers tikai un vienīgi, kā vājuma pazīmi,” sacīja viens no priekšlikuma iesniedzējiem Raivis Dzintars (NA).
Savukārt deputāts Jānis Ādmsons atsaucās uz Aizsardzības un iekšlietu komisijā pieejamiem pētījumiem par īpašumu iegādātājiem no Krievijas: „Tie ir inteliģences pārstāvji, pārsvarā ar augstāko izglītību, kuriem ir viens, divi bērni. Un aprēķini rāda, ka kopumā Latvijas ekonomikā ir ieguldīti apmēram miljards eiro. Kopumā šis skaitlis sastāda ar visiem remontiem un tamlīdzīgi pie trīs miljardiem eiro.”
Valdošajā koalīcijā uzturēšanās atļauju tirgošana jau ilgu laiku bijis strīdu objekts. Nacionālā apvienība vairākkārt centusies panākt, lai to tirgošana tiktu pilnībā pārtraukta, taču citas partijas apgalvojušas, ka uzturēšanās atļauju saņēmēji uzlabo Latvijas ekonomisko situāciju. Pirms nedēļas stājās spēkā kārtējie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 tūkstošiem eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt uzturēšanās atļauju.
