Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Tautas Panorāma» plānotajā Ulbrokas novadā

Iecerētas izmaiņas audžuģimeņu specializācijā

Iecerētas izmaiņas audžuģimeņu specializācijā

Valdība otrdien, 13.augustā, tomēr vēl neiepazinās ar plānotajām izmaiņām audžuģimeņu jomā. Jau vairāk nekā gadu Latvijā ieviestas tā saucamās specializētās audžuģimenes, taču to skaits ir neliels. Audžuģimenes nav gatavas krīzes situācijās uzņemt visu vecumu bērnus, un Labklājības ministrija sola tām nākt pretī. Tāpat iecerēts veidot audžuģimenes grūti audzināmiem pusaudžiem.  

ĪSUMĀ:

  • Specializētās audžuģimenes statusu Latvijā ieviesa aptuveni pirms gada.
  • Šis statuss piešķirts 13 no 636 audžuģimenēm. Ir vēl 8 krīzes audžuģimenes.
  • Audžuģimenes norāda – specializācijai valsts atbalsts nav pietiekams.
  • Krīzes ģimenes ir nemierā, ka tām jāuzņem kā zīdainis, tā pusaudzis.  
  • Labklājības ministre: Krīzes ģimenēm varētu noteikt vecuma grupas.
  • Veidos jaunu specializāciju - pusaudžiem ar uzvedības traucējumu un atkarībām.
  • Eksperti un ministre nelolo lielas cerības, ka būs daudz krīzes ģimeņu šādiem pusaudžiem.

Specializētās audžuģimenes statusu Latvijā ieviesa aptuveni pirms gada. Taču audžuģimeņu interese tam pieteikties izrādījās krietni mazāka, nekā cerēts.

Atbalsta centrā Tukumā 40 ģimenes piedalījās sevis pilnveides kursos, bet specializētās audžuģimenes statuss nav nevienai no tām.

Signe Ezeriņa ir audžumamma no Kandavas ar 20 gadu pieredzi.

Viņasprāt, atbalsts specializētajām ģimenēm nav pietiekams. Piemēram, bērniem ar veselības problēmām vajadzīgie ārsti katrā pašvaldībā nav sasniedzami.

“Uz pašreizējo mirkli specializētās audžuģimenes ir tas, uz ko mēs varētu iet, bet, lai pateiktu, ka rīt mēs kļūstam par specializēto audžuģimeni, es domāju, ka nē,” atzina Ezeriņa.

Līdzīgi iemesli attur arī citus audžuvecākus ar cienījamu stāžu. Raita Karabeško no Brocēniem par audžubērniem rūpējas 15 gadus. Iespēju kļūt par specializēto audžuģimeni viņa neizmantoja.  

“Tas ir smagi – strādāt ar bērniem invalīdiem. Es strādāju, jā, man ir bērns invalīds, bet ar gulošiem bērniem – nē,” sacīja Karabeško.

Specializētās audžuģimenes izveidotas kā profesija ar algu 860 eiro apmērā. Atlīdzība lielāka nekā citām audžuģimenēm, bet arī pienākumi stingrāki.

Specializētās audžuģimenes statuss Latvijā piešķirts tikai 13 no 636 audžuģimenēm.

Ir astoņas krīzes ģimenes, kas gatavas pieņemt bērnus jebkurā diennakts laikā, bet piecas savā aprūpē ņēmušas bērnu ar smagu invaliditāti. Smagi slimu bērnu aprūpe prasa atteikšanos no algota darba, bet krīzes ģimenes ir nemierā ar noteikumu, ka tām jābūt gatavām bez ierunām pieņemt kā zīdaini, tā pusaudzi.  

“Krīžu ģimenēs tiks mainīti arī nosacījumi, lai ģimene tomēr var izvēlēties apmēram vecuma grupu, kādā viņi vēlētos uzņemt šo bērniņu,” skaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).  

Tāpat plānots veidot vēl trešo, pilnīgi jaunu specializāciju - pusaudžu ar uzvedības traucējumu un atkarību problēmām aprūpei.

Statistika rāda, ka no pērn 404 audžuģimenēs ievietotajiem bērniem tikai katrs septītais bija sasniedzis pusaudža vecumu.

“Es arī īpaši lielas cerības neloloju, jo, neskatoties arī uz visiem tiem atbalsta pasākumiem, kas ir veikti līdz šim, liela interese par to nav. Un audžuģimenes primāri izvēlas mazos bērniņus,” atzina ministre.

Gan audžuģimenes, gan bāriņtiesas, kas ir bērnu likumiskās aizstāves, uzsver – visticamāk, krīžu ģimeņu skaits varētu pieaugt.

Tikmēr ar pusaudžiem, kuriem ir uzvedības problēmas, nestrādā tāpat kā ar tiem, kuri cieš no atkarībām. Abas problēmas salikt kopā neesot prātīgi, un kā ministre, tā arī eksperti lielas cerības nelolo.

“Izlasot šos noteikumus, man tie liekas diezgan virspusēji. Pēc būtības, par ko mēs runājam? Ir nepieciešami pakalpojumi bērniem,” uzsvēra audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere savukārt norādīja, ka šobrīd “nav pakalpojumu piedāvājuma. Nav psihologu. Nav, kas strādā ar atkarīgajiem pusaudžiem. Lielākie medicīnas pakalpojumi ir pieejami tikai Rīgā.”

Latvijā trūkst gan bērnu narkologu, gan bērnu psihiatru. Un šis esot jautājums, kas jārisina vairākām ministrijām kopā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti