Pozitīvu vērtējumu EBU devusi Latvijā daudz kritizētajai idejai par politisko partiju pārstāvjiem medijus uzraugošajā padomē.
Savukārt EBU kritiku izpelnījusies Kultūras ministrijas izplānotā sabiedrisko mediju pārvaldes struktūra, ko veidotu ne vien mediju uzraugs, ombuds un abu mediju valdes, bet arī redakcionālās padomes un sabiedriskās konsultatīvās padomes.
EBU norāda: “Šāda sistēma šķiet nesamērīgi smagnēja, un pastāv liela iespēja, ka tā nefunkcionēs, kā paredzēts. Tā vietā, lai nodrošinātu viedokļu daudzveidību, tā riskē mazināt organizācijas darba efektivitāti un konkurētspēju. Tāpēc ir svarīgi varas orgānu skaitu samazināt.”
Kultūras ministrija tomēr īpaši uzsver redakcionālo padomju nepieciešamību. “Man personiski šķiet ļoti būtiski, ka mēs nezaudējam šo avārijas bremzes shēmu, kādu mēs esam iestrādājuši esošajā priekšlikumā tieši žurnālistu redakcionālo izvēļu aizsardzībai. Lai Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio žurnālistiem paliek iespēja noraut stopkrānu tajā brīdī, kad viņi redz iejaukšanos viņu sirdsapziņas brīvībā,” skaidro Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Tāpat Eiropas Raidorganizāciju asociācija savā atzinumā atgādinājusi – sabiedrisko mediju finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem visā Eiropā.
“Bez reālistiska finansiālo vajadzību izvērtējuma un skaidrām politiskajām garantijām šos līdzekļus piešķirt no valsts budžeta mēs stingri rekomendējam atteikties no domas par [sabiedrisko mediju] iziešanu no reklāmas tirgus. Neatkarīgi no tā, vai tas notiktu uzreiz vai pamazām.”
“Tā ir EBU starptautiska nostāja, bet jāatzīst, ka EBU ir sabiedrisko raidorganizāciju lobijorganizācija un pārstāv ļoti konkrētas intereses, un mācās no tiem piemēriem, kas diemžēl ir bijuši negatīvi Eiropas līmenī attiecībā uz sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldes reformām,” komentē Putnis.
EBU vērtējumā arī paustas bažas par sabiedriskā pasūtījuma definējumu, kas atzinuma autoru ieskatā liek domāt par tirgus pārpalikuma principu. Mediju politikas veidotājs Roberts Putnis to kategoriski noliedz, uzsverot - neviena cita organizācija nav šādi interpretējusi ministrijas sagatavoto dokumentu. Kā norāda ministrijā, pie pirmās iespējas ar daudzajiem atzinumiem tiks iepazīstināti arī atbildīgās komisijas deputāti.
“Tas ir pietiekoši svarīgs jautājums, un es domāju, ka mēs ilgi nekavēsimies ar šī jautājuma skatīšanu. Tikai varu pateikt to, ka vesela virkne iniciatīvu, kas nāk no Kultūras ministrijas, ir saistītas arī ar naudas līdzekļiem. Vai tie būtu jautājumi saistīti ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, vēl virkne dažādu diskutablu jautājumu. Viens pret vienu to, ko viņi piedāvās, es nevaru garantēt, ka tiks pieņemts,” saka ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis.
Lai arī ministrijas izplatītajā preses relīzē par EBU atzinumu tajā paustā kritika neparādījās, Roberts Putnis sola deputātus iepazīstināt arī ārzemju ekspertu kritiskajām piezīmēm.
