Ieceres par Sabiedrisko mediju padomi nozarē vērtē kritiski

Šobrīd jautājumi par mediju pārraudzību un regulāciju ir viedokļu krustugunīs. Arī pirmdien, 20.jūnijā, valdības komitejas sēdē skatīs Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projektu. Tajā Kultūras ministrija raksturo Latvijas mediju politikas prioritātes līdz 2020. gadam. 

Savukārt pavisam nesen ministrija nāca klajā ar piedāvājumu jaunam Sabiedrisko mediju likumam. To plāno pieņemt līdz nākamā gada sākumam. Diskusijas raisījis šajā likuma piedāvājumā iekļautā ideja par Sabiedrisko mediju padomes funkcijām un sastāvu.

Kultūras ministrijas priekšlikums jaunam Sabiedrisko mediju likumam paredz vairākas izmaiņas. Tomēr pēc ieceres prezentācijas atbildīgajā Saeimas komisijā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis nevēlējās atsevišķi izcelt nevienu piedāvātā likuma daļu.

„Tur ir tiešām, katru atsevišķo jautājumu mainot, uzreiz ir jāskatās, kā mainās šis te līdzsvars, kas ir izveidots. (..) Tā ir daļēji problēma šobrīd esošajā tiesiskajā regulējumā. Tieši ar tādu kompleksu, sistēmisku pieeju mēs mēģinām tagad šo  situāciju uzlabot, piedāvāt šos uzlabojumus,” skaidroja Putnis.

Tomēr nozares pārstāvji visvairāk izceļ tieši jautājumus, kas saistīti ar Sabiedrisko mediju padomes veidošanu. Ministrijā piedāvā, ka jaunā padome izstrādātu sabiedrisko pasūtījumu un kontrolētu tā izpildi, kā arī ieceltu un atsauktu Latvijas Radio un LTV valdes. Padomē strādātu seši visu Saeimas frakciju deleģēti pārstāvji, prezidenta, arī kristīgo konfesiju pārstāvis, kas nebūtu garīdznieks, kā arī pieci nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Priekšlikumā noteikts arī tas, ka padomes locekļiem nav tiesību ietekmēt mediju saturu. Taču, ja tas notiek, padomes locekli var atcelt no amata.

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte sižeta tapšanas brīdī bija ārzemēs. Taču viņš teica, ka par Kultūras ministrijas piedāvājumu ir daudz jautājumu, un plašākus komentārus varēs sniegt šonedēļ.

Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Sigita Kirilka norādīja, ka piedāvātais jaunās padomes sastāvs rada bažas.

„It kā šai padomei atbildības par saturu nebūs un nebūs iespējas ietekmēt sabiedriskā medija saturu. Bet vēl priekšā ir garš process un, ja notiek scenārijs, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ar iedomāto un šobrīd prognozēto sastāvu, kas ir Sabiedrisko mediju padome, tiek izveidots bet izmaiņas sabiedrisko mediju pasūtījumā, kas ir sabiedrisko mediju saturs,  tomēr nenotiek, tad mēs nonākam pie situācijas, kad šī Sabiedrisko mediju padome būtībā ir spējīga ietekmēt sabiedrisko mediju saturu,” pauda Kirilka.

Un tas neesot pieļaujami, viņa uzsvēra.

Ir pozitīvi, ka tapis priekšlikums atsevišķam Sabiedrisko mediju likumam, norādīja bijušais NEPLP loceklis Gints Grūbe. Tomēr tā saturs un veids, kā dokumentu piedāvā sabiedriskajai apspriešanai, viņu neapmierina.

„Protams, ir atzīstami, ka pašā pamatojumā ir minēts, ka likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarību, redakcionālo neatkarību, taču, iedziļinoties detaļās, tu redzi, ka tie instrumenti, kas tiek piedāvāti, ir pilnīgi pretēji un sāk atgādināt tādu kā PSRS konstitūciju, kas garantēja tiesības, kuras nemaz nebija iespējams nodrošināt tālāk,”  sacīja Grūbe.

Viņš norādīja uz to, ka vairāk nekā puse padomes pārstāvju būtu politiķu izvirzīti, jo arī Valsts prezidents, kas ir Saeimas ievēlēts, varēs izvirzīt savu kandidātu.

„Un, zinot to politiskās kultūras kontekstu, kāds Latvijā ir bijis, ka politiķi ne reizi vien ir pie sabiedriskajiem medijiem gan attiecībā uz saturu, gan attiecībā uz cilvēkiem, kas tiek intervēti, gan attiecībā uz raidlaiku, kurā vieni vai otri raidījumi tiek veidoti... Tas vien norāda, ka tā politiskā kultūra šeit nav tik ļoti attīstījusies, lai varētu vispār šādu principu izvirzīt kā prioritāti,” uzskata Grūbe.

Tas pats arī attiecas uz kristīgajām konfesijām, norādīja Gints Grūbe.

Savukārt Vidzemes Augstskolas pasniedzējs, mediju eksperts Jānis Buholcs uzskata, ka būtu jāparaugās uz NEPLP locekļu ievēlēšanas procedūru un jāizvērtē, vai tajā ir kas uzlabojams.

„Bet tas, kā es tagad to redzu, ka visas partijas izvirzīs savus pārstāvjus, tas patiesībā nav nekāds uzlabojums tajā ziņā, ka šādā veidā tā politiskā ietekme tiek nevis samazināta, bet gan palielināta,” uzskata Buholcs.

“Savukārt, kas attiecas uz kristīgo konfesiju pārstāvjiem, tā vispār ir tāda ļoti dīvaina ideja, jo, kā es te skatos, Roberts Putnis, kurš ir atbildīgais par šo mediju politiku,  stāstījis, ka tas ir nepieciešams viedokļu daudzveidības palielināšanai. Bet tādā gadījumā ir jautājums, kādā veidā mēs nosakām, kādus viedokļus ir nepieciešams iekļaut un kādā veidā mēs šo daudzveidību veidojam. Jo galu galā Latvijā tomēr ir ļoti daudz citu jautājumu, par kuriem cilvēkiem ir dažādi viedokļi,” norādīja Buholcs.

Tikmēr Latvijas Žurnālistu asociācijā uzskata, ka 13 jaunās padomes locekļi jau ir par daudz un tā ir resursu izšķērdēšana. Pastāvīgi nodarbināti būtu tikai padomes vadītājs un vietnieks. Taču šajā gadījumā ir bažas, ka tā ir sabiedriskās pārstāvniecības imitācija, jo faktiski par visu lemtu šie divi cilvēki, norādīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns.

Tikmēr ar piedāvāto padomes sastāvu, viņaprāt, mēģina apmierināt visus, piemēram, politiķus un atsevišķas sabiedrības grupas, bet ne mediju darbiniekus. Ivo Leitāns arī atgādināja par iepriekš izstrādātu padomes modeli.

„Tur bija diezgan konkrēti noteikts, ka tā būtu maza, kompakta, kādu piecu cilvēku sastāvā profesionālu cilvēku padome, kurā būtu dažādu nozaru pārstāvji, laikam bija jurists, žurnālists, sociologs, finansists vai IT speciālists, tur bija laikam lielāks tas profesiju loks minēts. Bet viņu kompetence būtu skaidra, kāpēc viņi ir šajā padomē, jo viņi atbildētu par konkrētiem jautājumiem, par konkrētu problēmu loku, nevis - kā tas tiek pasniegts šobrīd -  pārstāvētu konkrētu sabiedrības daļu,”  klāstīja Leitāns.

Tāpat Ivo Leitāns norādīja, ka piedāvātajā Sabiedrisko mediju likumā ir arī labas ieceres. Taču jaunās padomes modelis nav veiksmīgs un tas ir pirmais, ko pamana. Tas lielā mērā ir arī klupšanas akmens, jo diskusijas par šo tēmu var aizēnot arī veiksmīgās ieceres. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti