Pusdiena

Zviedrija būtiski palielinās aizsardzības budžetu

Pusdiena

VID atmasko PVN krāpnieku grupējumu ekskluzīvu auto tirdzniecībā

Ieceres mainīt invalīdu asistentu darba apmaksu rada bažas un neizpratni

Ieceres mainīt cilvēku ar invaliditāti asistentu darba apmaksu rada bažas un neizpratni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Labklājības ministrija vēlas motivēt cilvēkus ar invaliditāti nenozīmēt par asistentiem ģimenes locekļus un spriež par citām būtiskām izmaiņām asistentu pakalpojumos. Neizpratni radījusi ministrijas iecere maksāt invalīdu asistentiem, kas ir ģimenes locekļi, mazāk nekā apmācītajiem asistentiem no malas.  

Asistentu pakalpojumu Labklājības ministrijā pārskata speciālā darba grupā. Piemēram, paredzēts nodalīt asistenta un pavadoņa pakalpojumu. Pavadonis tikai pavadītu cilvēku ar invaliditāti no vienas vietas līdz citai, bet asistents sniegtu arī palīdzību konkrētajā vietā.

Spriests arī par asistentu samaksu. Atņemt neko negrasās, skaidro Labklājības ministrijā.

Taču tik tiešām asistentu atlīdzībā ir plānotas izmaiņas. Ja cilvēkam ar invaliditāti asistents būs ģimenes loceklis, tad samaksa par stundu darba viņam varētu palikt tāda pati kā līdz šim – aptuveni 2,4 eiro. Savukārt izgājušiem nelielu apmācību asistentiem ārpus ģimenes loka ministrija piedāvātu noteikt samaksu par stundu starp 3 un 4 eiro.

Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa norādīja, ka saprot – bērniem ar invaliditāti ģimenes locekļi ir tuvākās uzticamības personas.

„Taču attiecībā uz pilngadīgām personām, lai veicinātu to, ka cilvēks ar invaliditāti veido savu personīgo dzīvi un ģimenes locekļi var meklēt un iesaistīties brīvajā darba tirgū, [plānots] noteikt, ka tad, ja tas ir profesionāls asistents, piesaistīts caur sociālo dienestu, caur organizācijām, tad šim asistentam būs citādāka darba samaksa nekā tad, ja asistenta pienākumus pieaugušam cilvēkam turpina pildīt viņa tuvinieki,” skaidroja Celmiņa.

Biedrībā „Apeirons”, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, jau sen runā par reformu nepieciešamību asistentu pakalpojumā. Taču tur skeptiski raugās uz ideju, ka ģimenes locekļiem maksātu mazāk nekā cilvēkam no malas.  

 „Apeirona” vadītājs Ivars Balodis uzskata, ka “īsti labi tas nav pagaidām”.

“Kaut gan droši vien tie personiskie asistenti būtu daudz labāki, daudz, daudz ērtāki arī pašiem cilvēkiem. Bet mums pašreiz nav tāda sistēma izveidota un es neredzu iespēju, ka tādu sistēmu izveidos tuvāko piecu gadu laikā. Kā rezultātā vienkārši nolikt vecākus sliktākā situācijā nekā tos cilvēkus, kuri varētu būt šie profesionālie asistenti, man liekas, ka nav īsti prātīgi,” pauda Balodis.

Ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs uzskata, ka ģimenes loceklim nav jābūt par asistentu, norādīja silvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča.

„Un nav labi būt par asistentu vairāku iemeslu dēļ. Pirmais un svarīgākais iemesls ir tas, ka ģimenes loceklis jau ir ģimenes loceklis. Un viņš jau dara to, ko dara katrs normāls ģimenes loceklis. Piemēram, ja man sava vecā mamma ir jāaizved pie ārsta, tad tas jau ir tikai normāli, ka es palīdzu mammai aizbraukt pie ārsta. Un man nav jāsaņem par to asistenta pakalpojuma samaksa,” norādīja Anča.

Tāpat ļoti bieži vecāki kļūst par asistentiem saviem bērniem. Tomēr bērni izaug. Anča minēja piemēru - nereti mamma ir asistente 30-40 gadus vecam vīrietim.

„Un tad vienmēr ir jautājums, cik lielā mērā šie vīrieši kopā ar mammu var darīt to, ko viņi reāli grib, piemēram, brīvajā laikā. Vai normāli 30-gadīgs vīrietis gribētu iet ar mammu pastaigāties parkā? Reizēm varbūt jā. Bet vai vienmēr? Ļoti iespējams, viņš grib aiziet uz krogu, kopā ar draugiem iedzert alus kausu. Vai viņš grib un var to darīt kopā ar mammu?” vaicāja Anča.

Tāpat bieži vien nelielā summa par asistenta pakalpojumu nesasniedzot mērķi un paliek ģimenē.

„Šī nauda varbūt tiek iztērēta ļoti vajadzīgām lietām, piemēram, zālēm vai varbūt pat pārtikai. Bet valdība un attiecīgi arī nodokļu maksātāji, mēs kā nodokļu maksātāji, šo naudu dodam ne jau tādēļ, lai tērētu tam (un tam būtu vajadzīgs cits atbalsts), bet tam, lai cilvēks varētu iziet no mājas, lai cilvēks varētu justies brīvi, lai cilvēks pats neatkarīgi varētu pavadīt savu brīvo laiku un tikt uz darbu, skolu vai dienas centru,” norādīja Anča.

Gunta Anča redz arī izņēmuma gadījumus. Piemēram, atsevišķu invaliditātes veidu gadījumā vai attālinātos laukos, kur palīgu atrast nevar.

Arī Ivars Balodis no „Apeirona” pievērsa uzmanību attālākām Latvijas vietām.

 „Man liekas, ka vairāk vajadzētu domāt par to, kā nodrošināt sevišķi lauku reģionos cilvēku, kas var būt kā asistents, pavadonis, kas nav radinieki, bet tas ir jautājums, kas ir lielākā mērogā jāizskata, un jādomā par to, kā to visu var realizēt,” pauda Balodis.

“Vienkārši noņemt nost vecākiem kaut kādu papildu summu tikai tāpēc, ka viņi ir vecāki, un tikai tāpēc, ka nevienu papildu cilvēku nevar dabūt un, ja cilvēkam ir vienīgā iespēja izvēlēties vecāku vai radinieku, tas nav īsti godīgi un tas nav īsti pareizi,”  uzsvēra Balodis.

Turklāt „Apeirona” vadītājs saistībā ar izteiktajām iecerēm min arī vairākus neskaidrus jautājumus. Piemēram, kas notiek, ja radinieki, izejot apmācības, kļūtu par profesionāliem asistentiem.

Informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem ministrija plāno iesniegt valdībā rudenī.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti