Uzņēmums «Sadales tīkls» ar pilnībā mainīto norēķinu sistēmu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju devies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, plānots vairāk investēt, lai avāriju gadījumos samazinātu elektrības piegādes atslēgumu skaitu un laiku. Otrkārt, ir ļoti daudz klientu, kas neizmanto pieejamo jaudu jeb elektrību tērē neefektīvi skaidro, kompānijas valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Piemēram, kāda transformatora apakšstacija elektroapgādi nodrošina tikai vienam klientam, kas teorētiski izmanto visu iespējamo jaudu, bet praksē tērē tikai nedaudz.
„Atnāk jauns klients, kurš kaut kur netālu grib pieslēgties. Mēs secinām, ka jau esošais klients ir aizņēmis un tad ir jāveic būvniecība, un tas maksā kaut kādu naudiņu. (..) Taču, ja vecais klients secina, ka man tā jauda nav nepieciešama, nekāda papildu būvniecība nav nepieciešama (..),” skaidro Pinkulis.
Turklāt ir virkne klientu, kas neizmanto nekādas jaudas elektrību, kaut pieslēgums ir. Tas nozīmē uzturēšanas izmaksas, kā arī operatīvu reaģēšanu avāriju gadījumos, turpina «Sadales tīkla» vadītājs Pinkulis. „Ir apmēram 120 000 patērētāju, kuru patēriņš ir nulle vai pāris kilovatstundas mēnesī. Taču mums arī šiem klientiem ir jānodrošina iespēja izmantot elektroierīces, kas ir objektā,” saka Pinkulis.
Tāpēc «Sadales tīkls» visiem klientiem iecerējis ieviest tā dēvēto abonēšanas maksu. Pašlaik tiek runāts par divu veidu konstantu tarifu. Par vienas fāzes elektrību mēnesī būs jāmaksā pusotrs eiro, savukārt tiem, kam ierīkots trīs fāžu pieslēgums, ikmēneša maksa būs 25 centi par katru ampēru jeb, piemēram, nepilni pieci eiro par 20 ampēru pieslēgumu.
Viens no tādiem klientiem ir rīdzinieks Jānis, kam Ķekavas novada Plakanciemā pieder vasarnīca. "Es patērētāju elektrību ļoti maz, jo es tur maz uzturos. Mani tomēr satrauc tas, ka man gadā būs jāpatērē 60 eiro - nezinu, par ko.
Septiņus, astoņus gadus atpakaļ „Latvenergo” taisīja modernizāciju, un mēs katrs maksājām gandrīz 400 latus par to, lai pazemē tiktu izvilkti kabeļi un uzstādītas jaunas sadales kastes. Mēs savu naudu esam ieguldījuši „Sadales tīkla” īpašumā,” saka Jānis, interesējoties, vai ir iespējams elektrību atslēgt un pieslēgt attiecīgi rudenī un pavasarī.
„Klientiem ir tiesības atteikties no jaudas līdz pusgadam. Ja pusgada laikā jauda tiek atjaunota, tad tas neko nemaina,” atbild Pinkulis.
«Sadales tīkla» vadītājs Pinkulis rosina pārvērtēt, vai tik lielas jaudas klientiem nepieciešamas. Piemēram, no juridiskajām personām tikai piektā daļa izmantojot visu jaudas potenciālu, un elektrolīnijas nav noslogotas.
Tikmēr vasarnīcas īpašnieks no savām fāzēm nav gatavs atteikties. „Tas jau uzreiz manam īpašumam rada vērtības zaudējumu. Es esmu ieguldījis naudu „Sadales tīkla” īpašumā un mani tas neapmierina, ka manam īpašumam kritīs vērtība,” atzīst Jānis.
Tarifa struktūras maiņa par labu būs tiem, kas elektrību tērē daudz. Ja ikmēneša patēriņš ir virs 86 kilovatstundām, rēķini varētu samazināties par 20%, lēš «Sadales tīkls».
Regulators par kompānijas piedāvājumu jau izteicies atzinīgi, tāpēc nekas neliecina, ka to varētu noraidīt.
Iebildes nav saņemtas arī no nozarēm. Piemēram, Pašvaldību savienības enerģētikas padomnieks Andris Akermanis saka – rēķinu kāpums nebūs liels.
„Var strīdēties, vai tas ir pareizi vai nav pareizi, bet ir tāda prakse. Šī maksa nav dramatiski liela tiem, kas patērē maz (..),” norāda Akermanis.
Līdzīgi izsakās arī Pensionāru federācijas vadītājs un Saeimas deputāts «zaļzemnieks» Andris Siliņš. Federācijapar jaunumiem spriedīs valdes sēdē pirmdien. „Tiem, kam patēriņš ir mazāks par 90 kilovatiem, varētu būt zināms cenas sadārdzinājums. Ja tiek atrisināts jautājums par kompensācijām, tad priekšlikums par pieslēguma maksas noteikšanu būtu pietiekami loģisks,” norāda Siliņš.
«Sadales tīkls» izrēķinājis, ka tarifu politikas maiņa ļaus gadā iekasēt papildu piecus miljonus eiro. Tie tikšot izmantoti infrastruktūras atjaunošanai, jo ik gadu nepieciešams mainīt 2% no visām elektrolīnijām, un tas izmaksā ap 80 miljoniem eiro. «Sadales tīklā» arī norāda, ka lielā daļā Eiropas elektrības rēķini veidojas no 40% fiksētas maksas un 60% mainīgās daļas atkarībā no patēriņa. Kompānijas mērķis ir ar laiku panākt, lai rēķinos 80% būtu konstanta maksa, jo tieši tādas esot arī «Sadales tīkla» izmaksu pozīcijas.
