Deinstitucionalizācijas programma, kas paredz atgriezt ģimenēs vai grupu dzīvokļos lielāko daļu bērnunamu un pansionātu iemītnieku, ir viens no apjomīgākajiem ministrijas projektiem visā valstī. Līdz šim pieļauto kļūdu dēļ ministrijā jau ir ripojušas galvas un nomainīta šī projekta komanda.
Par “Kalkūniem” sabiedrība vispirms uzzināja nobadinātā Vika dēļ. Viņa mamma par dēla aprūpi bija sašutusi, un tādi bija arī Stradiņu ārsti, kuri Viku glāba.
Tagad “Kalkūnu” vārds izskan Labklājības ministrijas plānotā projektā, kas, tāpat kā reiz masterplāns paredzēja mazo slimnīcu slēgšanu, šoreiz paredz sociālo aprūpes centru reorganizāciju.
Kad “Kalkūnos” ierodas LTV, grupā "Saules stariņi" ir pusdienlaiks. Visi audzēkņi ir ratiņkrēslos, un dažu rokas karoti noturēt pašas nespēj. Olga palīdz puikām. Viņas un kolēģes aprūpē ir desmit bērni, kas, tiesībsarga ieskatā, ir gluži vai ideālais variants – mazas, ģimeniskas vienības, kurās dzīvo bērni vai pieaugušie ar invaliditāti.
To apliecina arī sociālā aprūpētāja Olga Daņiļčuka, sakot, ka grupa dzīvo kā liela ģimene: “Es pret viņiem izturos kā pret savējiem.”
Fizioterapeite Madara Gudzāne ir krustmāte trim no “Kalkūnu” bērniem. Viņai sirds sāp arī par to, ka, pārceļot un reorganizējot, tiks slēgtas sensorās istabas, kur notiek nodarbības un tiek attīstītas visas maņas.
"Kalkūnos" strādā 160 apkaimes ļaudis, aprūpējot 130 bērnus un pieaugušos. Tiesībsarga pārbaudē secināts, ka ir lietas, kas jāmaina strauji. Piemēram, zīdainīšiem, kuri ir veseli mazuļi, tur noteikti nav jābūt, bet gan jāaug ģimenē vai audžuģimenē. Aprūpētājas nevar labi aprūpēt desmit vienāda vecuma mazuļus, un klēpī tiek tas, kurš skaļāk raud.
Arī desmit pieauguši, psihiski slimi, dažkārt agresīvi vīrieši ar vienu pieskatītāju, kas ir kundze pirms pensijas vecumā, tiesībsarga ieskatā nav normāla situācija. Ir apdraudēta gan aprūpētājas, gan pašu drošība.
Tieši to arī paredz plāns – iemītniekus pārvietot, pret ko asi iebilst pašvaldība, darbinieki un to bērnu vecāki, kuri interesējas par saviem bērniem centrā. Taču arī ekskursija klātienē ministra Reira domas nemainīja. Viņš gan ir gatavs uzklausīt pārējo pušu redzējumu, kā piesaistīt Eiropas naudu un kā šos cilvēkus integrēt sabiedrībā ar asistentu un dienas aprūpes centru palīdzību.
“Ja "Kalkūni" netiks slēgti, tad izskaidrojiet, kur investēt, lai arī šiem bērniem tiek. Es neesmu šodien gatavs mainīt domas un rīkojumu atcelt,” saka ministrs.
Šī plānotā aprūpes iestāžu reorganizācija ir lielākais Labklājības ministrijas projekts. Reirs atzīst, ka arī ministrijā jau ir “ripojušas galvas” un izveidota jauna komanda, kas pārskata deinstitucionalizācijas plānu. Ministrijas deinstitucionalizācijas projekta vadītājs Maksims Ivanovs apliecina, ka
tagad ir stratēģija – viss notiks, tikai apspriežoties ar vecākiem un izdiskutējot medijos.
Ministrs sola, ka ar varu neviens prom netiks vests. “Kalkūnu” liktenis būs zināms tikai oktobra beigās, kad darbu beigs ministrijas darba grupa.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija paziņojusi par plāniem slēgt trīs valsts sociālās aprūpes centrus, tostarp valsts sociālās aprūpes centra "Latgale" filiāli “Kalkūni”. Pašvaldības šādu ministrijas rīcību dēvē par nepārdomātu, iestādes bērnu vecāki ir satraukti, bet pilsētnieki vāc parakstus, lai nepieļautu iestādes likvidāciju.
Trīs pansionātus paredzēts slēgt līdz 2019.gadam, to darbību pārtraucot pakāpeniski. “Kalkūni” ir vienīgais valsts sociālais aprūpes centrs Latgalē bērniem ar smagiem attīstības traucējumiem. Pašlaik tur uzturas aptuveni 140 pacienti, no kuriem 93 ir no Latgales reģiona, bet aptuveni pussimts klientu no citām Latvijas pašvaldībām. Centrā nodarbināti vairāk nekā 160 cilvēki.
