Grozījumi Kriminālprocesa likumā nesaskaņas koalīcijā izraisīja jau pirmdien, kad „zaļzemnieku” sadarbības partijas, Lemberga vadītās „Latvijai un Ventspilij” pārstāvji ieceri saukuši par nekoleģiālu, liecina Latvijas Radio rīcībā esošā informācija. Tāpat „zaļzemnieki” likuši noprast, ka turpmāk svarīgos balsojumos viņi varētu būt „partnerus neizprotoši”.
ZZS pārstāvis Juridiskajā komisijā Kārlis Seržants jau pirms sēdes pieļāva, ka balsos par šīs „Vienotības” deputāta Andreja Judina iesniegtās normas atcelšanu. Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iesaistījās Latvijas Radio sarunā ar Seržantu, „skaidri un gaiši” norādot, ka „nevar rakstīt likumu priekš viena cilvēka.”
Komisijas sēdē pret Judina priekšlikumu visaktīvāk vērsās „Saskaņas centra” deputāts Andrejs Elksniņš. Judins gan noraidīja, ka viņa mērķis būtu ātrāk notiesāt Lembergu vai Ogres novada domes deputātu un Nacionālās apvienības valdes locekli Egilu Helmani:
„Priekšlikums tika iesniegts pagājušā gada oktobrī, kad nebija šis koalīcijas. Gribu pievērst uzmanību, ka priekšlikums nav saistīts ar vienu cilvēku, bet ar problēmu (..).”
Iebildumus sēdē izteica arī Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, paužot uzskatu, ka likumā noteiktās priekšrocības uz saprātīga termiņa nodrošināšanu nebūtu jāpapildina ar gadījumiem, kad apsūdzētas ir valsts amatpersonas. Klāt neesot pa vienam deputātam no Nacionālās apvienības, „Vienotības” un „Saskaņas centra,” komisija balsojumos tomēr noraidīja visus priekšlikumus, kuri šo normu atceltu. Uz Saeimas sēdi Kriminālprocesa likuma grozījumi gan vēl nedosies, jo visi priekšlikumi vēl nav izskatīti. Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne no „Vienotības” sola darbu pie tiem turpināt nākamnedēļ:
„Juridiskajā komisijā darbs ir nepārtraukti, un tas jāturpina, bet jautājumi ir ārkārtīgi sarežģīti. (..) Mēs neko nevilcinām, bet ir neiespējami izskatīt ātrāk, tomēr mēs ar to tiksim galā tāpat kā ar citiem likumprojektiem,” – pārliecināta ir Čepāne.
Neoficiāli izskan, ka atsevišķi koalīcijas partneri vēlas, lai grozījumi parlamenta darba kārtībā nonāktu vien pēc 24.maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tādā veidā politiķi nenonāktu situācijā, kad tiktu uzdoti nepatīkami jautājumi par balsojuma motīviem.