Dienas ziņas

Libānā protestētāji atkal bloķē ceļus

Dienas ziņas

Latvijā audzētas zemenes – novembrī

Vai 16 gadus veciem jauniešiem jābalso vēlēšanās?

Iecere ļaut no 16 gadu vecuma vēlēt pašvaldības – atkal politiķu dienaskārtībā

Diskusijā par balsstiesību vecuma sliekšņa pazemināšanu jauniešu un ekspertu domas dalās. Pašlaik Latvijā vēlēt ir iespējams no 18 gadu vecuma. Saeimas namā pulcējās jaunieši, dažādas nevalstiskās organizācijas un jomas eksperti, lai apspriestu iespēju balsot jaunākiem cilvēkiem.

Iecere ļaut no 16 gadu vecuma vēlēt pašvaldības – atkal politiķu dienaskārtībāSintija Ambote

    Iecere – ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot no 16, nevis 18 gadu vecuma – nav jauna. Par to daudz diskutēts gan pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām, gan arī pirms iepriekšējām vietvaru vēlēšanām 2017. gadā. Iepriekš pat vākti paraksti portālā Manabalss.lv un bijuši vēl citi mēģinājumi izbīdīt šo ieceri parlamentā, taču neveiksmīgi.

    Lēnām tuvojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, šie jautājumi atkal “uzpeld” politiķu dienaskārtībā. Ļaut vai neļaut nākamajās pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma -  par to pirmdien, 4. novembrī, sprieda deputāti, eksperti un arī paši jaunieši.

    “Es godīgi varu teikt, ka es daudz nezinu šajā jomā un es personīgi nebūtu tas cilvēks, kurš būtu gatavs iet vēlēt. Bet man ir daudz paziņu, kuri interesējas par politiku, un viņiem vēl nav 18,” stāsta 16 gadus vecā skolniece Roberta Borisova.

    Sanākušo jauniešu viedokļi atšķiras. Daļa neslēpj, ka politiskie procesi viņu uztverē ir kas tāls un nesaistošs. Citi uzskata, ka politika jauniešu acīs jāpadara pievilcīgāka un tad augs apzinīgāka nākamā paaudze. Galu galā esot arī daudz pieaugušo, kuriem politika neinteresē.

    “Es tiešām domāju, ka, ja skolās par to gana nopietni runātu, nevis teiktu, ka viss ir slikti, viss ir briesmīgi, tad arī jaunieši paši vēlētos iesaistīties politikā un jaunieši uz to nopietnāk arī skatītos. Viņi saprastu, ka viņi paši var lemt par savu nākotni, nevis kaut kādi cilvēki tur, augšā, lemj un jaunieši neko nevar darīt,” saka 18 gadus vecā skolniece Kortnija Gurtlava.

    Arī 16 gadus vecais skolēns Eduards Kārlis Vonsovičs pārstāv kampaņu “16 balso”. Jaunietis norāda, ka, dodot iespēju vēlēt jau no 16 gadu vecuma, valstī vairāk tiks pievērsta uzmanība arī jauniešu interesēm un aktuāliem jautājumiem, jo tā būs būtiska elektorāta daļa, par kuru balsīm jācīnās.

    “Man ir ļoti svarīgi tas, kā tiek reformēta izglītības sistēma, kas varbūt 18 gadus vecam jaunietim ir mazāk svarīgi, jo viņš ir beidzis skolu. Savukārt es patlaban varu rakstīt vēstules visiem deputātiem, bet galu galā es tieši nevarēšu caur savu balsi parādīt, ko es domāju par viņiem un viņu lēmumiem. Tas ir tāds tiešākais un savā ziņā ciniskākais iemesls [kāpēc pazemināt vecuma slieksni], jo politiķi tad zinās, ka ir ap 30 tūkstošu vēlētāju daļa, par kuru interešu aizstāvību nāksies domāt, lai dabūtu viņus savā pusē,” skaidro Vonsovičs.

    Bijušais Latvijas debašu asociācijas “Quo tu domā?” vadītājs Mārtiņš Vaivars sliecas domāt, ka vēlētāju vecuma sliekšņa pazemināšana ir atbalstāma iniciatīva, taču vienlaikus ir daudz darāmā kritiskās domāšanas veicināšanas jomā. “Man šķiet – ir diezgan labi argumenti par to, ka jaunieši zināmās jomās pat ir krietni iesaistītāki un labāk var izvērtēt mūsdienu informāciju, tikt galā ar dažādiem mūsdienu informācijas avotiem un izaicinājumiem. Viņi labāk saprot tādas lietas kā, teiksim, globālās sasilšanas jautājumus,” spriež Vaivars.

    Taču citi uzskata – Latvijā pilsoniski aktīvo jauniešu īpatsvars aizvien ir zems. Jaunākais, pirms diviem gadiem veiktais Latvijas Universitātes pētījums rāda – skolas vecuma jauniešiem nav izpratnes par vēlēšanu jēgu, valsts pārvaldes sistēmu un viņu lomu tajā. Līdz ar to nav pārliecības, ka pusaudzis varētu izdarīt apzinātu izvēli vēlēšanās.

    Arī Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens uz deputātu atkal aktualizēto ieceri raugās kritiski. Jauniešu vairums neiesaistās nevalstiskajās organizācijās, bet politisko partiju paspārnē esošās jaunatnes nodaļas strādājot vien formāli.

    “Mēs uzskatām, ka šobrīd valsts nav gatava pazemināt šo slieksni. Mums ir viennozīmīgi jāskatās uz to, vai jaunieši ir gatavi izdarīt šo izvēli, un šobrīd izskatās, ka šie jaunieši nav gatavi…

    Un arī valsts īsti nekādas aktivitātes neveic, lai jaunieši būtu gatavi.

    (..) Neviens šobrīd nepiedāvā kaut kādus veidus, kā celt šo aktivitātes līmeni. Mēs gribētu, lai valsts nosprauž konkrētus sasniedzamos rādītājus, kas varētu parādīt, ka jaunieši ir gatavi piedalīties vēlēšanās un viņi to aktīvi darīs. Tad mēs redzam jēgu vecuma sliekšņa pazemināšanai vēlēšanās,” norāda Anškens.

    Latvijas Universitātes asociētais profesors, domnīcas “Certus” vadītājs Daunis Auers papildināja, ka Austrija balsošanu no 16 gadiem pašvaldību vēlēšanās ieviesusi jau 90. gadu nogalē un valsts pieredze rādot, ka jaunieši ir aktīvāki un līdzdalība kopumā vēlēšanās ir noturējusies pozitīvā līmenī.

    Latvijā pašlaik balsstiesības jaunieši iegūst no 18 gadu vecuma.

    Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2021. gadā. Vai tajās drīkstēs balsot arī 16 gadus vecie? Tas būs atkarīgs no tā, vai šis jautājums reāli nonāks Saeimas darba kārtībā un vai šīs idejas piekritēji spēs pārliecināt deputātu vairākumu.

    Cerībā vairot jauniešu interesi par politiku, pirms diviem gadiem – iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Igaunija nolēma piešķirt balsstiesības 16 gadu veciem jauniešiem.

    Igauņi cerēja, ka no šajā vecuma grupā esošiem jauniešiem nobalsos vismaz 60% jeb nepilni 14 500 skolēnu. Pateikt, cik daudz skolēnu nobalsoja vēlēšanu iecirkņos, pēc oficiāli pieejamās statistikas nevar. Taču no internetā nobalsojušajiem igauņiem vien nepilni 2000 bija jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti