Uzreiz pēc padomes lēmuma Stukāns Latvijas Televīzijai stāstīja, ka viņš gatavs strādāt, lai nodrošinātu likumību Latvijā.
Stukāns uzsvēra, ka prokurora loma ir ļoti nozīmīga noziegumu atklāšanā, tādēļ viņam vajadzētu "uzņemties vadību jau no pirmās izmeklēšanas dienas". Runājot par to, kā mērķi sasniegt, izvirzītais kandidāts uzsvēra: "Likumā par prokuratūru ir lielas ģenerālprokurora pilnvaras, tāpēc viņa norādījumi ir saistoši gan prokuroriem, gan darbiniekiem.
Ģenerālprokuroram ir jāgrib un jādara, un tad būs rezultāti."
Tiesnesis stāstīja arī par to, kā, sadarbojoties ar Tieslietu padomi, varētu sadalīt atbildības: "Ja es būtu ģenerālprokurors, man būtu daudz vienkāršāk, ja struktūru un štatus nosaka Tieslietu padome. Mēs varētu sadalīt atbildību. Jo, izlasot likumu, ģenerālprokuroram ir milzīgas iespējas. Viņš var šodien likvidēt visas specializētās prokuratūras ar savu rīkojumu, viņš par pārveidot struktūru, viņš lemj par līdzekļiem un prioritātēm. Bet kāpēc viņš ir tikai viens?"
Svarīga, pēc Stukāna teiktā, ir arī Eiropas prokuratūras izveidošana, kur Latvijai ir jānodrošina sava pārstāvniecība. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut kļūdas, lai būtu līdzvērtība starp visiem kandidātiem.
Atbildot uz jautājumiem par iespējamām reformām, Stukāns atbildēja, ka pašlaik viņam vēl trūkst informācijas. Viņš plāno apbraukāt visas struktūrvienības, iepazīties, apkopot priekšlikumus un tad pieņemt to, kādas reformas un cik ātri vajadzīgas.
Vēl arī Stukāns norādīja, ka uzsvērs prokuroru apmācības nepieciešamību, proti, pieredzējušiem kolēģiem būs jāuzņemas jaunāku prokuroru apmācība.
Iepriekš Stukāns uzsvēra, ka prokuratūrai vajadzīgs skats no malas.
Iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiek virzīts kandidāts, kurš saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu. Kandidātu vērtēšanā piedalījās 14 no 15 Tieslietu padomes locekļiem.
Tā kā Stukāns bija viens no padomes locekļiem, viņš vērtēšanā nepiedalījās. Kandidātu vērtēšanā nepiedalījās arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), kurš savā vietā deleģējis kolēģi Jāni Butānu (Jaunā konservatīvā partija).
Balsojumā bija četras kārtas, un pēdējā no tām bija tikai divi kandidāti. Padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs LTV norādīja, ka balsojumā
par Stukānu balsoja 10, bet pret bija trīs padomes locekļi. Tādējādi viens no viņiem nebalsoja. Padome neatklāj, kurš bija otrs finālists.
Bičkovičs sēdes noslēgumā sacīja paldies visiem astoņiem ģenerālprokurora amata kandidātiem – par uzdrīkstēšanos un labām idejām prokuratūras darba uzlabošanai.
KONTEKSTS:
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam pieteikušies astoņi pretendenti - prokurori Armīns Meisters, Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs, Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Visi pretendenti saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notiek jau pēc jaunajiem noteikumiem. Saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki.
