Rīdzinieces Svetlanas vīrs nesen atgriezās no Krievijas, kur bija devies uz mātes bērēm. Vīrietis ir Krievijas pilsonis un Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs. Atgriežoties Latvijā, viņš esot bijis pārsteigts par to, ka viņam likts parakstīt Krievijas karadarbību nosodošu dokumentu. 

Uz robežas notikušo atstāstīja vīrieša sieva, kuras balss šim rakstam pievienotajā ierakstā ir mainīta: “Viņš piebrauca pie muitas posteņa. Robežsargs paņēma no viņa dokumentus. Un pienāca vīrietis civilajā apģērbā, kuram virsū bija veste ar uzrakstu „Robeža. Apsardze. Drošība.” Viņš uzaicināja manu vīru iekštelpā. Tur viņš iedeva papīru bez jebkādām atpazīstamības zīmēm. Papīrs bija krievu un angļu valodā. Teksts jau bija gatavs, vajadzēja tikai ielikt savu vārdu, uzvārdu un pases datus. Kad mans vīrs pajautāja – bet uz kāda pamata? Darbinieks pateica, ka pretējā gadījumā viņš neatdos dokumentus un viņam atņems pastāvīgās uzturēšanās atļauju.”

Vīrietis nespītējās un visu parakstīja. Bet jautājums par notiekošā likumisko pamatu viņam esot palicis neatbildēts. Lai noskaidrotu situāciju, Latvijas Radio vērsās Valsts drošības dienestā. Ārvalstnieki, kuri ieceļo Latvijā no agresorvalsts Krievijas vai tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas, robežkontroles punktos tiek pastiprināti pārbaudīti, oficiālajā atbildē apstiprināja VDD.

„Pārbaužu mērķis ir identificēt personas, kuras atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un var radīt draudus Latvijas nacionālajai drošībai. Pārbaužu gaitā īpaša uzmanība tiek pievērsta ārvalstniekiem, kuri, piemēram, savulaik dienējuši Krievijas vai Baltkrievijas spēka struktūrās, publiski demonstrē Krievijas agresiju slavinošus simbolus vai pauž negatīvu attieksmi pret Latvijas valsti. Liela daļa ārvalstnieku, kuriem tika atteikta ieceļošana Latvijā, atklāti pauda atbalstu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, izmantojot tipiskos Kremļa kara propagandas vēstījumus,” norādīja VDD.

Līdz šim robežšķērsošanas vietās ieceļošana Latvijā liegta 62 ārvalstniekiem. Tajā skaitā 41 Krievijas, 14 – Baltkrievijas, kā arī 7 citu valstu pilsoņiem, kuri VDD vērtējumā varētu radīt apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai. 

Personām, kuru rīcībā bija ceļošanai Šengenas zonā derīga vīza, tā ir atcelta.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir saņēmusi Krievijas notu par robežsargu attieksmi pret Krievijas pilsoņiem, kas vēlas iebraukt Latvijā. Latvija rīkojas atbilstoši saviem likumiem, skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

„Protestēt pret to, ko savā valsts teritorijā darām vai nedarām, aizsargājot savu drošību un mazinot riskus, ir bezjēdzīgi. Mēs turpināsim rīkoties atbilstoši mūsu drošības interesēm. Vienlaikus es gribētu piebilst, ka arī mums ir zināmi gadījumi, kad Latvijas pilsoņi, braucot uz Krieviju vai Baltkrieviju, tiek ietekmēti, viņus cenšas vervēt,” sacīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs atkal aicinājis Latvijas valstspiederīgos uz Krieviju un Baltkrieviju neceļot, jo neesot labākais laiks tūrismam. 

Saskaņā ar Valsts robežsardzes datiem, pēdējo nepilnu divu mēnešu laikā no Latvijas uz Krieviju devušies 50 000 cilvēku. No tiem gan Latvijas valsts piederīgie ir tikai nepilni 4000. 

Savukārt no Latvijas uz Baltkrieviju, kura ir ieviesusi bezvīzu režīmu, cilvēku plūsma palielinājās 10 reizes. Un apmēram 55% no tiem, kas ceļo uz Baltkrieviju, ir Latvijas pilsoņi. 

Situāciju komentēja Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas dienesta priekšnieks Pāvels Rogožins: „Salīdzinājumā ar janvāri ieceļojošo un izceļojošo plūsma palielinājās vairāk nekā 10 reizes. Ja janvārī tas bija mazliet vairāk par tūkstoti mēnesī [personu, kas šķērso valsts robežu], tad šobrīd jūlijā jau vairāk nekā 20 000. Tas pats attiecas arī uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Vidēji iebrauc 160 automašīnas, izbrauc 215 automašīnas.

Līdz ar ko arī gadās, ka veidojas rinda. Bet pārsvarā rindas veidošanās iemesli ir baltkrievu robežsargu nespēja pieņemt tik daudz transportlīdzekļu, kas ierodas, lai šķērsotu valsts robežu.”

Saskaņā ar robežsargu datiem Latvijas iedzīvotāji uz Baltkrieviju brauc, lai apciemotu radus, kapus, tūrisma, tajā skaitā arī medicīniskā tūrisma nolūkos, kā arī lai iepirktos.