Ieceļošana Latvijā atteikta 23 Krievijas pilsoņiem; patvērumu mobilizācijas dēļ pieprasījuši divi

Robežas šķērsošana kopš 19. septembra ir atteikta 23 Krievijas pilsoņiem, informēja Iekšlietu ministrijā. Mobilizācijas dēļ patvērumu pieprasījušas divas personas.

Ministrijā norādīja, ka situācija uz Latvijas–Krievijas robežas ir mierīga un stabila. Valsts robežsardze ir pastiprinājusi kontroles, tai skaitā rūpīgi pārbaudot visas personas. Robežas šķērsotāju skaits turpina samazināties. 

“Mobilizācija Krievijā kā tāda nav pamats patvēruma piešķiršanai Latvijā. Līdz šim mobilizācijas dēļ patvērumu pieprasījušas divas personas. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, tai skaitā izvērtējot nacionālos drošības riskus. Masveidā patvērums Latvijā nekad nav piešķirts un tas arī nenotiks,” skaidroja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par").

Eklons intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" pastāstīja, ka kopā patvērumu Latvijā pieprasījuši 12 Krievijas pilsoņi, no kuriem divi kā iemeslu minējuši mobilizāciju. Visi iesniedzēji atrodas Latvijā. Ministrs norādīja, ka uz Krievijas robežas neviens pēc patvēruma nav vērsies.

Eklons arī pastāstīja, ka Nacionālās drošības padomē Valsts prezidents Egils Levits informēts par jaunumiem saistībā ar robežas drošību, ņemot vērā, ka viņš bija darba vizītē Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā.

Robežsargi pastiprināti patrulē, lai nepieļautu, ka zaļo robežu šķērso Krievijas pilsoņi, kuri mēģina izvairīties no mobilizācijas. 

Neviens Krievijas pilsonis kā tūrists Latvijas robežu nešķērso. To personu loks, kuri kā izņēmums drīkst šķērsot ES ārējo robežu, ir noteikts saskaņā ar reģiona valstu ārlietu ministru panākto vienošanos un saskaņā ar pieņemto Latvijas valdības lēmumu.

No 19. līdz 23. septembrim (ieskaitot) Latvijas–Krievijas robežu saskaņā ar valdības noteiktajiem izņēmumiem šķērsojušas personas, kurām izsniegti dokumenti.

27% ir “C” vīzas, kas izsniegtas:

  • Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem (laulātie, vecāki, bērni, apgādībā esošās personas; ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi);
  • kravu un pasažieru pārvadājumu darbiniekiem, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus; 
  • jūrniekiem, kuriem jānokļūst darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā; 
  • personām, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.

7% ir “D” vīzas, kas izsniegtas

  • ģimenes locekļiem (laulātie, vecāki, bērni, apgādībā esošās personas; ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi);
  • kravu un pasažieru pārvadājumu darbiniekiem, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.

53% ir uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem (laulātie, vecāki, bērni, apgādībā esošās personas; ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi u.tml.).

13% ir jūrnieki, kuģim ienākot Latvijas ostā, bet personām neizrakstoties no kuģa.

KONTEKSTS:

Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.

Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.

Tādēļ Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienojušās par nekavējošu reģionālu risinājumu, lai, gaidot ES kolektīvu rīcību, jau tagad ierobežotu Krievijas ceļotāju plūsmas, tādējādi mazinot drošības riskus. Lēmums pieņemts koordinēti, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijām, un stājās spēkā vienlaikus visās trīs Baltijas valstīs 19. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti