“Mēs nedrīkstam runāt, mūs jau tikko noaudzināja.” Ar šādu argumentu no sarunas atsakās Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” Lubānas filiāles darbinieki Vecumos. No komentāriem atsakās arī centra eksperti, kuri Lubānā ieradušies īstenot Labklājības ministrijas pieņemto lēmumu – slēgt filiāli sakarā ar krāsns apkuri un ugunsbīstamību.
Centra “Latgale” direktore Mārīte Grigāne skaidroja, ka klientu uzturēšanās centrā ir bīstama, lēmums pieņemts un paskaidrojumi nav nepieciešami. ““Filiāle “Lubāna” tiek likvidēta. Tāpēc pakāpeniski tiks izvesti līdz 1. decembrim visi klienti un atlaisti darbinieki. Ir izdots rīkojums par filiāles “Lubāna” likvidēšanu.”
Kā uzsver Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir sniedzis atzinumus, ka visas krāsnis un telpas atbilst ugunsdrošības prasībām. Turklāt krāsns apkure nav aizliegta.
Neizpratni lubāniešos rada arī direktores parādītās fotogrāfijas Labklājības ministrijai ar bojātām un ugunsnedrošām krāsnīm. “Tas kadrs, kas bija televīzijā, un tās bildes, kas ir rādītas, tas ir rādītas krietni pirms pārbūves, jo šobrīd mums nav tādas krāsnis. Un katru gadu tās ir apsekotas. Mums ir detektori, un mums ir sertificēti kurinātāji,” stāsta aprūpes centra “Lubāna” interešu pulciņa vadītāja Antra.
Pašlaik Lubānas aprūpes centrā dzīvo 32 personas ar garīga rakstura traucējumiem. Lēmums par slēgšanu īstenojams līdz 1. decembrim, un jau šobrīd uzsākta klientu izvešana. Līdztekus tam lielākā daļa darbinieku jau parakstījuši vienošanos par darba attiecību izbeigšanu un tikai pēc ilgākas sarunas ir gatavas tomēr runāt kameras priekšā.
“Es te strādāju jau divdesmit gadu. Arī šī Montiņa ir mīļmeitiņa, vai ne? Viņai grūti būs lielajā aprūpes centrā, ļoti grūti būs,” saka aprūpes centra darbiniece Inga.
“Gunāriņš mums ir akls cilvēks. Viņš raud visu nedēļu. Vakar viņš kliedza, ka viņš nekur nebrauks. Šodien viņš visu laiku staigā, viņu nomierināt nevar,” tā centra darbiniece Rudīte.
“Mēs runājam par deinstitucionalizācijas procesu, ka integrēsim šos cilvēkus sabiedrībā. Tad, manuprāt, šāda tipa pansionāts ir tas pats optimālākais, pats labākais. Šeit ir pieejami visi tie resursi, ko piedāvā pašvaldība. Šeit ir vieta, kur integrēties sabiedrībā. Tas ir neliela tipa pansionātiņš, kas gatavo šos cilvēkus, kur viņi tiešām jūtas kā mājās. Un, ja jau mēs runājam par to, ka gatavojam šos cilvēkus iziešanai sabiedrībā, tad kāpēc mēs darām pilnīgi pretēji?” vaicā Salenieks.
Lubānā neizpratni rada arī Labklājības ministrijas attieksme, noraidot pašvaldības piedāvājumu klātienē apsekot filiāli, lai lēmums par slēgšanu vai saglabāšanu tiktu pieņemts nevis uz iesnieguma un fotogrāfiju pamata, bet reāliem faktiem. Lubāniešiem nav arī skaidrs, no kā radies apgalvojums, ka ēkas tehniskai sakārtošanai nepieciešami vairāk nekā 360 tūkstoši eiro.
Pašlaik lubānieši apsver iespēju vērsties pie tiesībsarga, kā arī tiek plānots centra klientu piederīgo pikets Rīgā.
