Iebildumu dēļ komisija nevienojas par ieceri pašvaldības ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu

Valdībā esošā "KPV LV" neatbalsta ne tikai domes atlaišanu, bet arī likumu grozījumus, kas ļautu pagarināt jaunievēlētās Rīgas domes deputātu pilnvaras uz pieciem gadiem. Daudzo iesniegto priekšlikumu un diskusiju dēļ Saeimas atbildīgajai komisijai otrdiena, 17.decembrī, tā arī neizdevās pabeigt darbu pie grozījumu sagatavošanas izskatīšanai galīgajā lasījumā.

Turklāt likuma grozījumi vēl nav pieņemti, taču opozīcija jau savākusi nepieciešamos 34 parakstus, lai Valsts prezidents atliktu grozījumu izsludināšanu uz 2 mēnešiem.

Tas nozīmē, ka pat ja Saeimai izdosies pieņemt likumu un pagarināt pilnvaru termiņu, tie nepaspēs stāties spēkā, lai attiektos uz pavasarī ievēlamo Rīgas domi, ja tiks izlemts par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu martā.

LTV rīcībā esošā informācija gan liecina –

politiķi pašlaik sarunās plāno Rīgas domes vēlēšanas rīkot nākamā gada 2. maijā

un attiecīgi mainīt likuma grozījumos paredzētos termiņus. Tas nozīmē, ka koalīcija rēķinās – pat ja likuma stāšanās spēkā aizkavēsies, tik un tā jauno Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlētu uz garāku termiņu.

Opozīcijas galvenais iebildums – šādi nelietderīgi tiku paplašinātas jaunās domes pilnvaras.

“Beidziet locīties, pasakiet atklāti par ko ir viss stāsts. Ja tas ir saistīts ar Rīgas domes atlaišanu, tad tiek uzurpēta vara,” paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) gan iebilda, norādot, ka nekur nav teikts, ka tas atteiktos uz Rīgas domi, un ir tikai normāli, ka pusotru gadu pirms vēlēšanām, būtu zināms, kāda kārtība tiek noteikta.

Pretēji koalīcijas nostājai “KPV LV” otrdien jautājumā par pilnvaru termiņa pagarināšanu nostājās opozīcijas pusē.

“KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens atzina, ka opozīcijas šaubas ir pamatotas un šis likumprojekts tiek rakstīts Rīgas domes atlaišanai.

“Tas būs jauns precedents, un arvien vairāk nākotnē radīsies šādi gadījumi, ja mēs sāksim to pieļaut. Šis viss apdraud tiesiskumu mūsu valstī,” sacīja Pucens.

Tas, ka opozīcija varētu vērsties pie prezidenta un lūgt likumu neizsludināt, nav vienīgais šķērslis likuma ātrai pieņemšanai.

Otrdien, komisijas sēdē deputāti pie likuma pantu par domes pilnvarām izskatīšanas nemaz netika. Opozīcija izmantoja savas tiesības un likumā iesniedza vairākus desmitus dažādu priekšlikumu. Un par katru no tiem deputātiem nācās debatēt, tā iztērējot visu sēdei atvēlēto laiku. Komisija darbu turpinās trešdien.

KONTEKSTS:

Opozīcija iepriekš solīja Satversmes tiesā apstrīdēt ieceri ļaut vietvarām noteiktos gadījumos pēc ārkārtas vēlēšanām strādāt ilgāk, izlaižot kārtējās vēlēšanas. Pašreiz ārkārtas pašvaldību vēlēšanās ievēlētais domes sasaukums strādā līdz kārtējām vēlēšanām.

Izmaiņas paredzēs - ja dome ir atlaista, jaunās vēlēšanās to ievēl:

  • uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši;
  • uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru un vēl uz četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem;
  • savukārt, ja dome tiek atlaista un līdz vēlēšanām palikuši mazāk nekā 9 mēneši, nevis 15, kā šobrīd, tad jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas un strādātu iecelti administratori.

Diskusijas par pašvaldību pilnvarām ārkārtas vēlēšanu aktualizēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) lēmums rosināt Rīgas domes atlaišanu. Ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti