"Šobrīd jebkurš mēģinājums testēt [valsts IT sistēmu] ievainojamību ir krimināli sodāms. Līdz ar to pētīšana nesanāk," skaidro Varis Teivāns, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks.
Tādēļ bija plānots pētniekiem padarīt brīvākas rokas. Viņi pēc īpašām vadlīnijām varētu meklēt drošības sistēmās vājās vietas, ziņot par tām un neiekulties nepatikšanās ar policiju. Iecere pat ierakstīta Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) valdības rīcības plānā.
Taču aizsardzības un iekšlietu struktūrām bija grūti vienoties par normatīvo regulējumu.
"Par šiem hakeriem mums bija viens skatījums, drošības iestādēm un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai bija cits skatījums. Tad nu mēs esam atraduši ceļu, kas nav tāds, kādu mēs redzējām," atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņš stāsta, ka Iekšlietu ministrija vēlas veidot "balto hakeru" reģistru. "Viņi vēlas, lai tas būtu kontrolējams process ar reģistrāciju. Mūsu izpratne ir tāda, ka daudzi negribēs sevi šādi pozicionēt," saka ministrs.
IT eksperts Kirils Solovjovs, kurš piedalījās grozījumu izstrādes darba grupā, uzskata, ka hakeru kataloga izveide pētniekus atbaidīs.
"Esošajā redakcijā īstenībā es uzskatu, ka tad jau labāk viņu [ieceri] neieviest. Tas, kas tur beigās tika samudžināts, cenšoties salikt kopā visu pušu viedokli, tas nebija ērti lietojams pētniekam," viņš saka.
Ministrijas tagad mēģina vienoties par grozījumu gala redakciju, lai par to varētu lemt valdībā.
