Sadaļas Sadaļas

Ideja «Rail Baltica» projektā izbūvēt tuneli pamudinājusi uzņemt dokumentālo filmu par Āgenskalnu

Kaut arī pēc ilgām diskusijām iecere par tuneli dzelzceļa līnijai «Rail Baltica» zem Āgenskalna nu jau tikpat kā atmesta, tāda doma rosinājusi biedrību «Āgenskalns – mūsu mājas» par šo Pārdaugavas vietu uzņemt dokumentālo filmu.

Biedrības vadītājs Ēriks Pūle Latvijas Radio stāstīja, ka nākamajā nedēļā plānots filmēt pēdējās epizodes, bet dokumentālā filma gatava varētu būt jau novembrī. Tad to piedāvāšot gan vietējām, gan ārvalstu televīzijām.

Ideja par filmu radās vasarā vienam no «Āgenskalns – mūsu mājas» biedriem, kurš piedāvāja parādīt Āgenskalnu un tā attīstību un pieminēt arī “Rail Baltica” projektu.

“Principā tā būs reklāmas filma Rīgai, jo Āgenskalns ir kultūrvēsturiskā vieta un te mēs varam vest tūristus,” norādīja Pūle.

Bet filmā būs pieminēts arī “Rail Baltica” projekts, filmā iekļauti dažādi viedokļi, arī Lietuvas prakse un pieredze. Ffilmas režisors ir Jānis Ābele.

Tagad ir skaidrs, ka tuneļa zem Āgenskalna nebūs, bet filmas pirmā sērija var būt “Āgenskalns un dzelzceļš”, un pēc tam ideju var izvērst, sacīja Pūle.

Biedrības "Āgenskalns - mūsu mājas" vadītājs Ēriks Pūle: Par dokumentālo filmu par Āgenskalnu


pret tuneļa būvniecību projekta "Rail Baltic" iebilda biedrība  “Āgenskalns - mūsu mājas”, kas savāca 169 nekustamo īpašnieku aizliegumi būvēt tuneli.

Jau ziņots, ka šopavasar 15 pašvaldībās notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par “Rail Baltica”, kuru laikā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi. Tāpat izveidotas gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas, kurās meklēti risinājumi trases izvietojumam.

Līdz šā gada rudenim turpinājās projekta izpētes darbi - veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase. Tā 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadus un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. 

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi nodrošinātu maršrutu Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne.

"Rail Baltica" projekts Latvijai izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt