Baltijas valstu sadarbība militārajā jomā notiek jau pašreiz. Tiek koordinēta gan plānošana, gan vairāki citi aspekti, it sevišķi tādēļ, ka gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija ir NATO dalībvalstis.
Tomēr vēl ciešāka sadarbība militārajā jomā vai pat kopīgas Baltijas armijas veidošana šobrīd nav iespējama vairāku iemeslu dēļ, no kuriem viens ir nauda.
„Pašreiz piedāvāt dziļāku sadarbību, piemēram, Igaunijai ir ļoti grūti, ņemot vērā, ka igauņi to vienkārši saprastu kā vēlmi latviešiem atrisināt savas aizsardzības problēmas ar igauņu naudu. Jo igauņi pēc būtības ir atraduši savā sabiedrībā izpratni par to, ka aizsardzība, bruņoties spēki, armija ir jāveido un par to jāmaksā. Un viņi maksā gandrīz divas reizes lielāku naudu nekā Latvijas sabiedrība un valdošās aprindas ir gatavas to darīt,” skaidro Pabriks.
Otrs arguments - nekur pasaulē pašreiz nav piemēru, ka vairākām valstīm būtu viena armija, uzsver Pabriks.
Arī Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrijas aizsardzības politikas direktors Vaidots Urbelis saka, ka jautājums par vienotas armijas veidošanu ir pirmkārt politisks, jo ir pieņemts, ka vairumam neatkarīgo valstu ir arī sava armija. „Jautājums par kopīgu armiju vai kopīgajiem bruņotajiem spēkiem, manuprāt, ir cieši saistīts ar suverenitāti - katrai valstij ir savi bruņotie spēki. Kamēr mēs visi esam neatkarīgas valstis, tā tas arī būs. Bet par lielāku integrāciju starp mūsu bruņotajiem spēkiem mēs jau runājam vairāku gadu garumā,” norāda Urbelis.
Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrijas pārstāvis uzsver, ka Baltijas valstis pašreiz domā par jauniem kopīgiem projektiem. Urbelis arī piekrīt Igaunijas aizsardzības ministra Urmasa Reinsalu teiktajam, ka Latvijai un arī Lietuvai ir steidzami jāpalielina aizsardzības budžets līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Par to nemitīgi atgādinot arī NATO partneri, uzsver arī Pabriks.
„Mēs apstājamies, piemēram, pie tā, ka nespējam realizēt kopīgos iepirkumus vai kaut ko tamlīdzīgu, jo igauņiem šī nauda ir un viņi iet uz priekšu gan ar radaru iepirkumu, gan ar bruņumašīnu iepirkumu, gan ieroču iepirkumu, savas Zemessardzes apgādi. Kamēr mēs pagaidām uzskatām, ka mūs neviens neapdraud, mums viss ir kārtībā… Un beigās būs tā, kā ar Rīgas pili: kad ir jādzēš, tad ūdens nav un šļaukas plīst, un tad ir par vēlu pirkt kaut kādas ugunsdzēšanas mašīnas. Jāpērk ir pirms tam, pirms ugunsgrēks ir izcēlies. Un tāpat ir ar armiju,” klāsta Pabriks.
Iepriekš prezidents Bērziņš ir sacījis, ka Baltijas valstu bruņoto spēku tuvināšanās varētu būt daļa no tā saucamās „gudrās aizsardzības” stratēģijas. Pēc prezidenta domām, kopīgas Baltijas militāro spēku struktūras ļautu panākt lielāku atdevi no iztērētajiem līdzekļiem. Tomēr pašreiz izskatās, ka šī prezidenta ideja lielu atsaucību nav guvusi.
