Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas veicinātu ātrāku izskatīšanu krimināllietām, kurās apsūdzētas valsts amatpersonas, nākamnedēļ beidzot nonāks Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā.
Pirms galīgā lasījuma iesniegti vairāki priekšlikumi, kuros rosināts atteikties no Saeimas atbalstītās normas, ko "Zaļo un Zemnieku savienība" sauc par kārtējo "Lemberga likumu".
Grozījumu pieņemšanu varētu aizkavēt arī trešajam lasījumam neparasti dāsni iesniegtie Tieslietu ministrijas priekšlikumi.
Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne no "Vienotības" gan noraida, ka likuma skatīšana būtu iekavējusies.
Jāatgādina, ka martā Saeima atbalstīja "Vienotības" deputāta Andreja Judina priekšlikumu: "Priekšrocības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā paredzēt arī lietām, kad apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli." Tagad pret to sāk skanēt skaļi iebildumi.
Vairāki šādi priekšlikumi nākuši no Zaļo un Zemnieku savienības, kuras frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis to komentē šādi:
"Es domāju, ka Judina kungam vajadzētu uzrakstīt Lemberga likumu, tad viss būtu kārtībā!"
Judins šos pārmetumus gan sauc par nenopietniem, jo par Lembergu vispār nedomājot. Ir vēl citas nepabeigtas lietas, piemēram, Jūrmala un Munkevica lieta, Ogres lieta, Muižnieces lieta un citas. Versiju, ka "zaļzemnieki" par atbalstu Satversmes preambulai varētu prasīt Kriminālprocesa likuma grozījumu norakšanu, kategoriski noraida gan Brigmanis, gan Čepāne.
Var prognozēt, ka asas diskusijas par grozījumiem notiks gan Juridiskajā komisijā, kur pret tiem varētu iebilst arī Tieslietu ministrija, gan vēlāk arī Saeimas plenārsēdē. Jāpiebilst, ka atšķirībā no Krimināllikuma, kura izmaiņas attiecas vien uz nākotnes noziegumiem, Kriminālprocesa grozījumi tiek piemēroti uzreiz visām aktuālajām lietām.
