Pēc ierastās kārtības uz kruīza kuģa strādājošā Krista Graudiņa savu ID karti nevarētu nobloķēt vēl divus mēnešus. Kuģis vien uz dažām stundām piestāj ostās, kur Latvijas vēstniecības nav, bet atgriešanās mājās – tikai augustā.
Krista bažījas, ko ar viņas ID karti šajā laikā var pasākt: “Mazums stāstu nav dzirdēts – tu pēkšņi apprecies, tu pēkšņi paņem lielus kredītus. Man tā kā negribas ne vienu, ne otru.” Ilgstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbilde bijusi – neko nevaram līdzēt. “Kad pacēla mazliet skandālu, viņi it kā panāca pretī un atrada kompromisu. Viņi konsultējās ar juristiem un pateica – ja es uztaisu kopiju no saraksta, kas man ir pazudis, ko es ziņoju uz kuģi, izziņu no ofisa, ka viņi ir saņēmuši manu iesniegumu, plus vēl uzrakstu savu rakstisku iesniegumu, ka es vēlos bloķēt kartiņu un nosūtu pa pastu, tad izņēmuma gadījumā viņi nobloķēs to ID karti.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē skaidro – ja ID karti nozaudējušais cilvēks tiešām nevar ierasties klātienē vai tikt līdz tuvākajai vēstniecībai ārzemēs, izeja ir sazināties ar pārvaldi un sūtīt rakstisku iesniegumu ar vēlmi savas kartes darbību apturēt. “Šajā gadījumā mēs, protams, izskatīsim šo lietu un iekļausim dokumentu nederīgo dokumentu reģistrā,” saka PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Jonāte.
Tā nav standarta procedūra, taču ārkārtas situācijās pārvalde nākot pretim. Taču konkrētais gadījums liek uzdot jautājumu, vai paši iestādes darbinieki ir informēti par šādu ārkārtas rīcības modeli, ja reiz Kristai vispirms bija jāizstrīdas, lai pie risinājuma tiktu.
“Protams, varētu būt, ka radies pārpratums, varbūt nav saprasts īsti, kādi ir personas apstākļi, bet mēs vienmēr esam ļoti pretimnākoši šādās situācijās. Arī nākotnē neizslēdzam iespēju, ka elektronisko identifikācijas karti varētu iekļaut nederīgo dokumentu reģistrā arī ar telefona zvana palīdzību, ka šāds pakalpojums varētu tikt sniegts. Protams, tad ir jautājums par to, kā identificēt šo personu,” norāda Jonāte.
Jau šobrīd kartes nozagšanas vai nozaudēšanas gadījumā iespējams zvanīt uz informatīvo tālruni 8300 un apturēt iespēju to izmantot vismaz elektroniskajā vidē.
