Skolēniem, kuri mācās vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmās un vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programmās, būs jākārto eksāmens dabaszinībās, nevis ķīmijā vai fizikā, jo šajās programmās dabaszinības ir apvienotas vienā priekšmetā. Attiecīgais eksāmens aptvers šī apvienotā priekšmeta vielu.
Jau nākamajā mācību gadā izvēles eksāmenu ķīmijā vai fizikā ieviesīs kā pilotprojektu, un skolēni, kuri kārtos piloteksāmenu, varēs izvēlēties, vai eksāmenā iegūto rezultātu atspoguļot vispārējās vidējās izglītības sertifikātā.
Savukārt, sākot ar 2016./2017.mācību gadu, centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā, vai dabaszinībās humanitārā un sociālā virziena programmu un profesionāli orientēta virziena programmu skolēniem, būs obligāts un tiks atspoguļots vispārējās vidējās izglītības sertifikātā.
Skolēni, kuri 2014.gada rudenī uzsāks mācības 10.klasē, būs pirmie, kas, absolvējot skolu, kārtos piecus obligātos eksāmenus, tai skaitā eksāmenu ķīmijā vai fizikā, vai dabaszinībās.
Šobrīd tiek risināts arī jautājums par eksāmenu fizikā un ķīmijā ieviešanu profesionālās izglītības iestādēs, kur fizika, ķīmija un dabaszinības tiek apgūtas ar mazāku mācību stundu skaitu nekā vispārējās vidējas izglītības iestādēs.
IZM jau vairakkārt ir norādījusi uz nepietiekamo skolēnu skaitu, kuri izvēlas apgūt eksaktās zinības, vēlāk ar tām arī izvēloties saistītu profesiju. Arī Ekonomikas ministrija (EM) informatīvajā ziņojumā "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm" norādījusi, ka būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību humanitārās zinātnēs un pakalpojumu jomā. Savukārt dabas zinātnes, inženierzinātnes, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un lauksaimniecības jomās, darba devēji saskarsies ar nepieciešamo speciālistu iztrūkumu.
Jau ziņots, ka skolu direktori un skolotāji pauda neizpratni par valdības apstiprināto priekšlikumu ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā sākot ar 2015./16.mācību gadu. Darba devēji un augstskolas jau ilgi kritizē skolu beidzēju zināšanu līmeni eksaktajos dabas zinātņu priekšmetos un šo ekspertu trūkumu darba tirgū, un skolotāji nav principā pret pašu eksāmenu, taču norāda, ka ministrijai un valdībai bija jāsāk ar mācību programmu pārveidi, turklāt pirmais noteiktais divu gadu termiņš esot krietni sasteigts.
