“Situācija nozarē ir ilgstoši problemātiska. Rezultāts ir traģisks, bet agrāk vai vēlāk tam bija jānotiek,” situāciju hosteļu tirgū raksturoja Latvijas Hosteļu asociācijas prezidents Armands Muižnieks. Pēc viņa aprēķiniem pirms pandēmijas Latvijā darbojās aptuveni 200 hosteļu, puse no tiem – Rīgā. Šobrīd to skaits krietni samazinājies, bet tirgus ēnas puses kļuvušas tikai spilgtākas.
“Domāju, ka kādas divas trešdaļas darbojas puslegāli, nelegāli. Jautājums par to, kas to kontrolē,” sacīja Muižnieks.
Šobrīd hosteļiem darbības uzsākšanai nav nepieciešams nekāds valsts sertifikāts – tikai jāreģistrē uzņēmums un jāsaņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un būvvaldes apstiprinājumi, ka telpas ir drošas un piemērotas viesu uzņemšanai.
Sertifikāti, ko izsniedz nozares asociācijas, ir brīvprātīgi un kalpo drīzāk kā kvalitātes apliecinājums, nevis kā obligāts priekšnosacījumus, lai sniegtu viesu uzņemšanas pakalpojumu.
“Šobrīd sertifikācija ir brīvprātīga. To veic profesionālās asociācijas. Lai atrisinātu problēmu, kopumā būtu jāatgriežas pie valstiskā sertifikāta, un tad situācija kopumā varētu uzlaboties,” uzskata Muižnieks.
Par atgriešanos pie obligātas sertifikācijas maijā spriedīs pie Ekonomikas ministrijas izveidotā Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome. Situāciju vērtē arī Rīgas mēra izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
Lai cik stipra kontrole tiktu ieviesta, hosteļu klientiem par savu drošību jārūpējas arī pašiem. Ceļotāja Zane Eniņa savos braucienos nakšņojusi vairāk nekā 500 hosteļos dažādos kontinentos. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, viņa ieteica pirms gultasvietas rezervēšanas ievākt informāciju par iespējamo naktsmītni, izvērtējot piedāvātos pakalpojumus, atrašanās vietu.
“Pats galvenais, kam vērts pievērst uzmanību, ir citu ceļotāju atsauksmes. Ja tur ir viena vai divas atsauksmes, ka kādam nav garšojušas brokastis, tas nav tik nozīmīgi, bet, ja ir vairākas atsauksmes, piemēram, par to, ka naktī ir liels troksnis vai ir notikušas zādzības, vai redzēti aizdomīgi cilvēki, tad es teiktu, ka tas noteikti ir iemesls, kādēļ šādā vietā neapmesties. Jo diez vai šie daži ietaupītie eiro būs drošības riska vērti,” norādīja Eniņa.
Ceļotāja pauda cerību, ka traģiskā nelaime kalpos par mudinājumu sakārtot nozari un pievērst lielāku uzmanību drošības prasībām.
“Vienlaikus ceru, ka notikušais nemetīs aizdomu ēnu pret hosteļiem kā naktsmītnēm kopumā, jo tā ir tiešām laba budžeta iespēja, kur palikt ceļotājiem. Tā ir iespēja socializēties. Tā ka kopumā hosteļi ir laba vieta, manuprāt,” pauda Eniņa.
