Dienas ziņas

Mākslas objekti Cēsu ebreju piemiņai

Dienas ziņas

Baldones kapos pārapbedī Otrā pasaules kara upurus

Piemin holokausta upurus

Holokausta upuru piemiņas gājiena dalībnieki: Nedrīkstam to aizmirst

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirms 81 gada sākās Latvijas ebreju lielākā katastrofa – nacistiskās Vācijas režīms pēc ienākšanas Rīgā nodedzināja Lielo horālo sinagogu. To, kas tolaik notika, nedrīkst aizmirst un nedrīkst pieļaut, ka jebkad kas tik traģisks atkārtotos. Tā saka Dzīvo gājiena Rīgā dalībnieki – gan vietējās ebreju kopienas pārstāvji, gan viesi no citām valstīm. 

4. jūlijs bija sākums holokaustam Latvijā. "Viņi tieši šajā dienā sāka dedzināt visas sinagogas. Un gandrīz visas sinagogas Rīgā tika sadedzinātas kopā ar dzīviem cilvēkiem, kas bija iekšā. Arī te – Vecajā ebreju kapsētā bija tāda sinagoga. Neliela," pastāstīja Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja izpilddirektore Jūlija Tereščenko.

Vecie ebreju kapi šajā datumā ir tradicionāla pulcēšanās vieta, no kurienes vēlāk sākt piemiņas gājienu pa bijušajām Rīgas geto ielām.

Divus gadus kovida dēļ tā saucamais Dzīvo gājiens nenotika. Tāpēc šogad tas ir ļoti īpašs notikums, pulcējot gan vietējās ebreju kopienas pārstāvjus, gan viesus no ārzemēm, kas ieradušies pieminēt traģiski bojā gājušos.

"Šis notikums mani arī personīgi skar, jo viens no vecākiem man ir latviešu tautības, bet otrs – ebreju tautības.

Tas ir personīgi, no vienas puses. No otras puses, es nāku uz šejieni, jo to nedrīkst aizmirst," sacīja gājiena dalībnieks Sergejs Zinovatnijs.

"Esmu ebrejs, šeit tika iznīcināti mani radinieki. Paveicās, ka mani vecāki palika dzīvi un es varēju piedzimt," uzsvēra gājiena dalībnieks Grigorijs.

"Es iepriekš strādāju Rīgas Geto muzejā kā gids, un man pašai šīs tēmas ir ļoti tuvas. Un šodienas vēsture, man ar bēdām ir jāatzīst, ka rāda pretējo. Ka cilvēks nav mācījies no pagātnes kļūdām," piebilda gājiena dalībniece Agnese Beļajeva.

Latvijas Radio reportāža no Dzīvo gājiena holokausta upuru piemiņai
00:00 / 02:53
Lejuplādēt

Neizbēgami paralēles traģēdijai šodien daudzi vilka ar notiekošo Ukrainā un nevainīgo civiliedzīvotāju nogalināšanu.

"Mēs domājam, ka nākamā paaudze sapratīs, ka visu vajadzētu izdarīt, lai vēlreiz tādas šausmīgas lietas nenotiktu," uzsvēra Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs, rabīns Manahems Barkans.

Gājiens noslēdzās pie Lielās horālās sinagogas memoriāla, kur nolikt ziedus ieradās arī valsts augstākās amatpersonas.

Valsts prezidents Egils Levits uzrunā sacīja: "Šodien mēs izsakām savu dziļāko līdzjūtību Latvijas ebreju kopienai. Nekādos skaitļos vai vārdos nav iespējams izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība ir zaudējusi." Viņš arī norādīja, ka ir svarīgi nepieļaut Otrā pasaules kara un holokausta vēstures sagrozīšanu un padarīšanu par instrumentu, lai mēģinātu attaisnot starptautisku noziegumu mūsdienās.

"Kategoriski nosodu Krievijas varas absurdos apgalvojumus, ka Ukrainas vadība ir pielīdzināma nacistu režīmam. Šādi meli nonicina holokausta nozīmi un zaimo holokausta upuru piemiņu," uzsvēra prezidents.

Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja: "Ebreju holokausta upuri simboliski liecina, ka neiecietība var novest pie iznīcības, un mums Eiropā ir jāsargā mūsu demokrātiskās brīvības un solidāri jāpalīdz grūtībās nonākušajiem."

Latvijā nacistiskās okupācijas laikā nežēlīgi nogalināja aptuveni 70 tūkstošus Latvijas ebreju un vēl 20 tūkstošus ebreju, kas uz Latviju bija deportēti no citām valstīm.

"Dzīvo gājiens" notiek arī citās valstīs. Tradīcija aizsākās 1988. gadā Aušvicas koncentrācijas nometnes teritorijā Polijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti