Marijai pārtrauca ārstēšanu
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka šāda situācija izveidojas pacientiem, kuri HIV ārstēšanu uzsākuši stacionārā. Tādu varētu būt nedaudz vairāk nekā desmit. Pārējos gadījumos, kad terapija tiek uzsākta, tā turpinās mūža garumā.
Saskaņā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegto informāciju, vienu divus mēnešus pēc inficēšanās ar HIV lielākajai daļai inficēto parādās gripai līdzīgi simptomi, ko šajā gadījumā sauc par akūtu retrovīrusa sindromu. Ja šajā laikā cilvēks nonāk ārstniecības iestādē un viņam konstatē HIV infekciju, viņam uzsāk ārstēšanu, kas ilgst 3–6 mēnešus.
Tieši šādi saslimšanas sākums noritējis arī “De facto” intervētajai pacientei, kuru raidījums sauc par Mariju. Stacionārā pavadītas divas nedēļas, pēc tam Marija katru mēnesi devusies uz slimnīcu pēc terapijas devām. Regulāri veiktas analīzes un pārbaudes. Pēc aptuveni pusgada paziņots, ka ārstēšanu pārtrauc.
“Ja pirms tam man bija viena elle vaļā – emocionālā stāvoklī, tad otrā elle man bija vēl smagāka, jo tā sajūta, ka tu to ārstē, ka tev paliek labāk, ieiet darba tirgū, dzīvo normālu dzīvesveidu, un pēkšņi tev ir tā sajūta – hop, tev visu to atņem. Un tad tagad sēdi un gaidi, kad tev slīdēs uz leju atkal,” stāsta Marija.
Jāgaida veselības pasliktināšanās
Iemesls šādai situācijai meklējams faktā, ka Marijai HIV tika atklāts slimnīcā, un tā veica ārstēšanas pirmo posmu. Taču mūža terapiju HIV pacientiem nodrošina kompensējamo zāļu sistēma. Medikamentus par valsts naudu ļauts sākt lietot pacientiem, kuru imunitāte jau nokritusi līdz visai zemam līmenim, kas noteikts vadlīnijās. Šādi ārstēšanos sāk lielākā daļa pacientu.
Marijai pēc slimnīcas posma veselība uzlabojusies, un viņa sākuma kritērijiem vairs neatbilda.
Lai pārlēktu no vienas sistēmas uz otru, jāsagaida veselības pasliktināšanās – līdz valsts noteiktajam imunitātes šūnu slieksnim, no kura paredzētas valsts apmaksātas zāles.
“Es saprotu, tas skan ļoti briesmīgi – gribi, lai tev kļūst sliktāk tikai tāpēc, lai to dabūtu terapiju,” saka Marija.
Neoficiāli tiek minēts, ka šādu gadījumu ir vairāk nekā desmit. Taču precīzas informācijas nav.
Saskaņā ar Infektoloģijas centra datiem pēc ārstēšanās kursa slimnīcā HIV infekcija tiek nomākta uz laiku no trim līdz pat 12 gadiem. HIV un AIDS slimnieku atbalsta biedrībā saka, ka līdzīgās situācijās pacientu stāvoklis būtiski pasliktinājies apmēram gada laikā.
“Cilvēki vērsušies pie mums kā pie pacientu tiesību aizstāvošas organizācijas biedrības, bet tā īsti mēs palīdzēt nevaram. Mēs varam sniegt psihoemocionālu atbalstu, bet mūsu konsultantiem nav ko teikt, kāpēc to terapiju nedod,” saka HIV un AIDS slimnieku atbalsta biedrības vadītājs Andris Veiķenieks.
Finansējuma aizvien nepietiek
Latvijas Infektoloģijas centrs nevēlējās šo situāciju komentēt. Savukārt Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis uzsver – ārstu rīcība balstās piešķirtā finansējuma ietvaros.
“Situācija nav laba tādā ziņā, ka ārstēšana norit saskaņā ar Latvijā esošajām un valsts kompensācijas sistēmā izstrādātajām vadlīnijām, kas diemžēl neparedz šādu pacientu ārstēšanas uzsākšanu. Tā kā tie ārsti, kas tā ir darījuši, viņi to darījuši tā, kā viņiem ir atļauts darīt,” saka Dumpis.
Šobrīd nav rēķināts, kādi būtu papildu izdevumi, ja tādiem pacientiem kā Marija, kas ārstēšanos uzsākuši slimnīcā, to vairs nepārtrauktu.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, šobrīd kompensējamās zāles vienam HIV pacientam vidēji gadā izmaksā vairāk nekā 4500 eiro, pērn pat ievērojami vairāk – 5381 eiro.
“Šī infekcija, kuras [ārstēšana] ir pietiekoši izmaksu ietilpīga, ilgstoši ir bijusi ja ne gluži deficīta avots, bet tā, kas gadu no gada ir pieaugusi. Un mums nav bijis papildu finansējums piešķirts no malas. Un kompensējamo zāļu budžets savos ietvaros mēģinājis menedžēt, lai mēs šiem pacientiem varam nodrošināt zāles,” skaidro NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Antra Fogele.
HIV un AIDS ārstēšanai kompensējamajiem medikamentiem atvēlētā summa augusi no četriem miljoniem 2012.gadā līdz desmit miljoniem pērn.
Neraugoties uz ievērojamo summu, šie līdzekļi ārstēšanu nodrošina 2191 pacientam, kas nav pat puse no visiem reģistrētajiem pacientiem, kas ir 5431.
Nākamgad HIV ārstēšanai atvēlēs vēl papildus četrus miljonus eiro. Slimības ierobežošanas plāns paredz no nākamā gada HIV pacientus sākt ārstēt nedaudz agrāk. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas šobrīd jau paredz, ka HIV ārstēšana katram pacientam jānodrošina, sākot no konstatēšanas brīža līdz mūža galam. Latvija to aizvien nevar atļauties.
Bet Rīgas Austrumu slimnīca sola virzīt jautājumu par šo pacientu grupu, kuru situācijas ir līdzīgas kā Marijai, lai terapiju varētu turpināt nepārtraukti, tas nozīmē – tiks pārskatītas vadlīnijas.
