"Es domāju, ka tas ir solis uz progresu, bet tajā pašā laikā vajadzētu padziļināti izpētīt, cik ieslodzīto būtu varējuši inficēties tieši ieslodzījuma vietās, cik liels ir risks un cik tas varētu izmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem. Principā, ja teorētiski domā, tas ir liels progress, bet tam visam jābūt padziļināti izpētītam un aprēķinātam," sacīja Rimša.
Apakškomisijas locekle Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") norādīja, ka, viņasprāt, lai pasargātu neinficētos ieslodzītos un arī ieslodzījuma vietu darbiniekus, visiem, kuri nonāk cietumā, būtu nepieciešams piespiedu kārtā veikt slimību testus. Tam nepiekrita Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna.
"Nedrīkst cilvēku piespiest darīt to, ko viņš nevēlas. Tad, ja viņš nevēlas, viņš arī neies ārstēties un pārkāps ārstēšanās nosacījumus. Tie resursi, kas ieguldīti, būs veltīgi tērēti. Momentā sākas visu veidu diskriminācijas. Tas rada jautājumu, vai vajadzētu izolēt inficētos cilvēkus atsevišķā cietumā. Tas ir viens no cilvēktiesību pārkāpumiem. Ir valstis, kuras tā dara un par to saņem tiesvedības zaudējumus un cilvēktiesību aizstāvju kritiku.
Par darbiniekiem – darbinieki cietumā vienmēr strādā ar vislielāko piesardzību, viņi pieņem, ka jebkurš ieslodzītais, ar ko viņi saskaras ir slims ar visu iespējamo," stāstīja Ķipēna.
Pašlaik testu, ierodoties ieslodzījuma vietās, piekrīt veikt 98% ieslodzīto, tomēr 2% no tā atsakās. Ieslodzītajiem piespiedu kārtā likt veikt HIV testus nevajadzētu, norādīja tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
"Mēs neiestātos par to, ka obligāti būtu jāpārbauda. Tieši pamatojot ar to, ka tas būtu nesamērīgs ierobežojums. Cilvēkam ir tiesības to neizpaust, ja viņš to nevēlas," uzsvēra Siliņa.
Apvienības "HIV.LV" vadītājs Aleksandrs Molokovskis norādīja, ka apmeklējis daudzas ieslodzījumu vietas un secinājis, ka slimību izplatība cietumos ir liela problēma, tomēr pēdējo trīs gadu laikā situācija ir uzlabojusies.
Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes Medicīnas daļas vadītāja Rimša norādīja, ka liels atbalsts ir aizvadītā gada nogalē pieņemtie likuma grozījumi, kas nu valsts apmaksātu ārstēšanu HIV slimniekiem atļauj neatkarīgi no slimības smaguma. Tas ļauj ārstēt slimos ieslodzītos un pildīt Rimšas apņemšanos - lai ieslodzītie pamet cietumu veseli.
Latvijā ir 10 ieslodzījuma vietas, kurās atrodas apmēram 3500 ieslodzīto. Ieslodzījuma vietās ar dažādām slimībām inficēto īpatsvars ir krietni lielāks nekā sabiedrībā kopumā.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji skaidro, ka tas ir likumsakarīgi, jo ieslodzījuma vietas koncentrē, piemēram, narkotiskās vielas lietojošos, kuri slimības iegūst ar inficētām adatām vai citādos ceļos.