Viņi norāda, ka upes aizsala brīdī, kad bija augsts ūdens līmenis. Ilgstoši veidojās vižņi. Iestājoties ziemai, upēs izveidojās stabila, bieza ledus sega, izkrita ļoti daudz nokrišņu, sevišķi marta beigās. Arī ledus biezums bija lielāks par normu.
„Citus gadus tas mūsu ūdens jau ir aizskrējis, kad citi nāk klāt. Bet šogad sanāca, ka viss bija reizē. Gan mūsu pašu sniega kušana, gan ūdens no viņiem (Baltkrievijas),” atzīmē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadošā hiodroloģe Līga Kurpniece.
Ledus iešana Daugavā parasti sākas Latvijas teritorijā un pēc tam tas sāk kustēties arī Baltkrievijā. Taču šogad tas notika otrādi - ledus ātrāk lūza pie kaimiņiem, bet mūsu pusē Daugava vēl bija ciet. Baltkrievijas pusē upe sniedza draudīgu līmeni.
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Valdis Seglinš uzsver, ka pali ir bijuši un būs. Ar tiem jāmācās sadzīvot. Vājā meliorācija ir viens no apstākļiem, kas veicina teritoriju applūšanu. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas, grāvju rakšana un zemes nosusināšana gājusi tikai mazumā.
„Pēdējo gadu desmitu pašvaldībām, kas par ir atbildīgas, vienmēr ir citas prioritātes. Dabas takas ir jātaisa, riteņbraucēju ceļi, estrādītes jātaisa, pagastmāja jāpārkrāso vēl kāda dabas lūkotava jātaisa. Tas, kas cilvēkiem dikti patīk. Bet piemirstas, kur tad mēs īsti dzīvojam?,” kritiski izsakās Segliņš.
Ziņots, ka gandrīz pēdējo divu nedēļu laikā no krastiem ir izgājušas vairākas upes, appludinot daudzas pilsētas, ciemus vai lauku teritorijas. To vidū ir Ogre, Pļaviņas, Daugavpils novads un Ilūkstes novads, kā arī citas teritorijas.
