Ogres novads ar 35 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākais novads valstī, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēru Helmani no Nacionālās apvienības pašvaldību lietu ministrs iekļāvis konsultatīvajā padomē par administratīvi teritoriālo reformu. Ogre no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šogad saņems 2,7 miljonus eiro, jo ar savu naudu tai nepietiek. Turpretī pašpietiekams ir Ikšķiles novads, kas atrodas starp Ogri un Salaspili. Tur mīt desmit tūkstoši iedzīvotāju, un Ikšķile ar vairāk nekā miljonu eiro ik gadu stutē citas vietvaras.
Indulis Trapiņš no «Vienotības» Ikšķiles novadu vada teju desmit gadu – kopš teritoriālās reformas laikiem. Šonedēļ Ikšķili pāršalkušas runas, ka līdz ar reformas otro kārtu Ogres novads tiks palielināts līdz vēsturiskā rajona mērogam. Par to esot runāts pašvaldību ministrijas konsultatīvajā padomē. Tāpēc Pierīgas novadā ir bažas par pašnoteikšanās zaudēšanu. "Helmaņa kungs ir pateicis, ka šajā darba grupā mēs esam iezīmēti pie Ogres novada vai vecā Ogres rajona formāta, kur reizē būs arī Lielvārdes novads," pauda Trapiņš.
Ogres mērs Helmanis Ikšķiles vadītāja Trapiņa teikto noliedz. "Mēs gaidām, kad būs kaut kādi dokumenti, kaut kādi Saeimas pieņemti lēmumi. Tas ir Saeimas kompetencē. Ja kāds baidās par savu vietu, baidās no konkurences, tad tās ir katra personīgās bažas un personīgā trauksme," atzinis Helmanis.
Sarežģītākā situācijā ir Ikšķiles domes opozīcijas deputāts Kaspars Grīnbergs no Nacionālās apvienības. Viņš kā šī novada iedzīvotājs pievienošanu Ogrei negrib. Taču viņa darba devējs uzņēmuma «Ogres namsaimnieks» vadībā ir Ogres dome.
Grīnbergs 16. aprīlī ir iecerējis novadniekus aicināt uz kopsapulci. Tajā runātu ne tikai par pašnoteikšanās saglabāšanu, bet arī par labākajiem apvienošanās variantiem, ja palikt pašiem par sevi nebūs iespējams. Kļuvis zināms, ka apmēram 50 Turkalnes iedzīvotāju arī parakstījuši vēstuli ar vēlmi vairs nebūt Ikšķiles novadā, bet pievienoties Ogres novadam.