Šī ir pirmā reize, kad Latgales skolas var pieteikties finansiālam atbalstam latgaliešu rakstu valodas mācību īstenošanai savā izglītības iestādē. Šobrīd jau ir pieteikušies 16 pedagogi no 12 skolām. Pilotprojekta īstenotāji ir nodibinājums "Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija".
""Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" ir ziedojusi latgaliešu rakstu valodas apguvei Latgales skolās, nauda tiks apgūta caur Valsts kultūrkapitāla fondu. Un tā būs pilotprogramma, izmēģinājuma programma šim mācību gadam," stāstīja asociācijas valdes priekšsēdētāja Veronika Dundure.
Finansējums ir 30 000 eiro, tas paredzēts, lai nodrošinātu skolotāju darbu, kuri vadīs mācības. Paredzēts, ka stundas notiks reizi nedēļā.
Skolotājiem, kuri mācīs latgaliešu rakstu valodu, visa mācību gada garumā tiks sniegtas konsultācijas, un ir izstrādāts arī mācību materiāls.
"Protams, tas ir ļoti nozīmīgi, jo jaunajā mācību saturā ir gan novadmācība, gan latgaliešu rakstu valoda iekļauta, otrkārt, ir programmas izstrādātas 1.–9. klasei un vidusskolai, ir ievietotas Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā un asociācijas mājas lapā. Ir arī mācību līdzekļi skolotājiem 1.–6.klasei. Tās ir mācību grāmatas, darba lapas gan papīra formā, bet 4.–6.klasei mācību grāmata "Olūteņš" ir digitālā formā ievietota arī VISC mājaslapā un asociācijas mājaslapā," teica Dundure.
Baltinavas vidusskola ir viena no izglītības iestādēm, kas pieteikusies, lai varētu gūt atbalstu latgaliešu rakstu valodas mācībām savā skolā.
"Es domāju, tas ir pirmais solis, lai tiešām reāli latgaliešu valoda būtu skolā, jo pirms dažiem gadiem es mācīju latgaliešu valodu fakultatīvi vidusskolas posmā, un tas bija no kopējās naudiņas. Bet, tā kā nauda seko skolēnam un laukos mums paliek mazāk iedzīvotāju un bērnu skolā, tad arī naudas paliek mazāk. Un pagājušajā gadā vairs nebija tādas iespējas," sacīja Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, atzīstot, ka valoda ir jāmācās, jo īpaši latgaliešu rakstu valoda.
"Par rakstu valodu ir tā, ka ar to ir problēmas, to reti kurš prot. Es pats rakstu un reizē mācos, bet cenšos pilnveidot rakstu valodu. Bet, es teikšu tā, ka iemācīties rakstīt var tikai rakstot. Ir viena daļa, kas raksta īsziņas latgaliski vai izmanto soctīklos latgaliešu valodu, viena daļa raksta, kā dzird, un arī tā, kā grib rakstīt. Bet es uzskatu, ka latgaliešu valodai ir gramatikas normas, un tas ir cieņas jautājums,– ja mēs cienām savu valodu, tad jākopj arī rakstu valoda," klāstīja Slišāns.
To, ka ir problēmas ar latgaliešu valodas pareizrakstību, apliecināja arī Dundure.
"Jaunieši, protams, zina latgaliešu valodu, tagad ir moderni runāt un čatot, un sociālajos tīklos rakstīt latgaliski, bet nevarētu teikt, ka viņi zina pareizrakstību.
Tāpēc ir jāmāca, lai viņi to apgūtu. Daudzi raksta, kā izloksnē runā, bet pareizrakstības noteikumi tomēr paredz noteiktas normas," sacīja Dundure.
Piektdien, 27. augustā, notiks tikšanās Latgales pašvaldību izglītības pārvalžu un skolu pārstāvjiem, lai vienotos par latgaliešu rakstu valodas apguvi katrā no novadiem un aktualizētu jautājumu, ka šādām mācībām būtu jābūt pastāvīgi. Par to šobrīd sāktas sarunas arī ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Skolas latgaliešu rakstu valodas apmācību nodrošināšanai jaunajā mācību gadā var pieteikties vēl līdz 31. augustam.
